Valstis, kurās vislielākās peļņas daļas tiek ieskaitītas darba nodokļos un iemaksās

Lai noteiktu uzņēmumu ražošanas izmaksas, ir četri galvenie faktori. Tie ietver darbaspēku, zemi, kapitālu un uzņēmējdarbības ieguldījumu, bet pēdējās ir nemateriālas izmaksas. Darbs ir galvenais ražošanas faktors, jo tas nosaka citu ražošanas faktoru izmantošanu un produktivitāti. Darbaspēku var kvalificēt kā kvalificētu, kam ir oficiāla apmācība ražošanas jomā vai neapmācīts darbaspēks, kam nav īpašas apmācības. Uzņēmumi un uzņēmumi lielā mērā investē darbaspēka uzlabošanā un saglabāšanā, vienlaicīgi izpildot vairākus valdības noteikumus par darbu. Uzņēmumi galvenokārt tērē darbaspēka kompensāciju, darba nodokļus un iemaksas. Atkarībā no valsts darba likumiem un valdības noteikumiem darba nodokļu un iemaksu apjoms dažādās valstīs atšķiras. Dažas no valstīm, kurās vislielākā peļņas daļa nonāk darba nodokļos un iemaksās, ir aplūkotas tālāk.

Francija

Francijas ekonomika ir ļoti diversificēta ar ievērojamu izaugsmes tempu, jo īpaši starp 2014. un 2015. gadu. Tomēr valdības izdevumi, bezdarbs un parādi joprojām ir augsti. Valsts darba tirgus joprojām ir stagnēts stingru darba kodeksu un noteikumu dēļ, kas ir palielinājuši bezdarbu un kaitējuši konkurētspējai. Francijas darba likumi nosaka, ka uzņēmumam jāatbilst dažiem darbinieku izdevumiem, kas dažkārt ir lieli. Tie ietver darbinieku un viņu ģimenes locekļu veselības izdevumus. Paredzams, ka uzņēmumi veiks arī lielāku sociālā nodrošinājuma iemaksu, kas apdrošina darbinieku pret slimībām, pensionēšanos, bezdarbu un apmācību. Likumi arī nosaka, ka uzņēmumiem, kas nodarbina mazāk nekā 25 gadus vecus strādniekus, jāmaksā viņiem stimuli. Darbiniekiem ir arī tiesības uz pilnībā apmaksātu atvaļinājumu, kas nepārsniedz piecas nedēļas, kamēr ar peļņas sadales direktoriem un vadības komandai ir tiesības uz citiem pabalstiem un stimuliem, izņemot pabalstus un algas. Uzņēmumi Francijā tērē 53, 5% no sava peļņas uz darba nodokli un iemaksām darba ņēmējiem.

Beļģija

Beļģija ir vadošā valsts ar vienu no augstākajām darbaspēka izmaksām Eiropas Savienībā. Katram euro, kurā darba ņēmējam ir darba kabatas, darba devējam ir jātērē 2, 52 eiro. Valstij ir arī augstākais nodokļu slogs reģionā. Beļģijas darba devēja sociālā nodrošinājuma iemaksas un ienākuma nodoklis ir otrais augstākais ES. Likums paredz, ka darbiniekiem tiek izmaksātas lielas kompensācijas, ieskaitot 50% no stundas samaksas par virsstundām un minimālo algu 2331 ASV dolāru apmērā. Beļģijā joprojām ir augstas algas, kas saistītas ar darbinieku pieņemšanu darbā. Valdība arī nosaka augstu nodokļu un cenu kontroli, jo īpaši darba tirgū, kā rezultātā uzņēmumi tērē 49, 4% no peļņas uz darba nodokļiem un ieguldījumiem darbiniekos.

Itālija

Pašlaik Itālijā notiek ekonomiskās reformas, īpaši darba nozarē, lai samazinātu darbaspēka izmaksas un palielinātu darba tirgus efektivitāti. Regulējuma sarežģītība ir palielinājusi uzņēmējdarbības aktivitātes un kavēšanos, bet darba tirgus neelastīgums ir ierobežojis darbavietu skaita pieaugumu. Sociālās apdrošināšanas iemaksas un ienākuma nodoklis joprojām ir ļoti augsts. Darba devējiem ir jāiztērē 43, 2% no neto ienākumiem no darba nodokļiem un iemaksām darbiniekiem.

Augstas darba izmaksas

Augstie darba nodokļi un iemaksas darbiniekiem ir ievērojami ierobežojuši darba tirgu izaugsmi šajās valstīs. Sakarā ar augstajām darbaspēka izmaksām, uzņēmumiem ir izaicinājums pieņemt darbā vairāk cilvēku vai saglabāt savu darbaspēku. Lielākā daļa no šiem uzņēmumiem atlaida savu personālu, lai samazinātu darbaspēka izdevumus. Tādējādi dažās no šīm valstīm bezdarba līmenis turpina pieaugt.

Valstis, kurās vislielākās peļņas daļas tiek ieskaitītas darba nodokļos un iemaksās

Rangs	Valsts	Darba nodokļi un iemaksas darba ņēmējiem saistībā ar komerciālo peļņu
1	Francija	53, 5%
2	Beļģija	49, 4%
3	Itālija	43, 4%
4	Ukraina	43, 1%
5	Slovākija	39, 7%
6	Igaunija	39, 0%
7	Baltkrievija	39, 0%
8	Čehu Republika	38, 4%
9	Spānija	35, 9%
10	Zviedrija	35, 4%