Desmit vadošie nāves cēloņi pasaulē

Kā cilvēki mēs varam daudz darīt, lai paplašinātu savu dzīvi, praktizējot veselīgu dzīvesveidu, pieņemot labus lēmumus par darbībām, kas var izraisīt miesas bojājumus, un regulāri ieceļot, lai saņemtu medicīnisko pārbaudi par apstākļiem, kuriem mēs varam pieļaut. Tas nozīmē, ka izglītības, medicīniskās piekļuves un finanšu resursu trūkums daudzus jaunattīstības valstu cilvēkus atstāj vairāk pakļauti noteiktiem nāves cēloņiem, bet aptaukošanās epidēmija un arvien mazkustīgs dzīvesveids priekšlaicīgi aizņem arvien vairāk dzīvības attīstītajā pasaulē. Tas nozīmē, ka zemāk mēs aplūkojam desmit galvenos nāves cēloņus visā pasaulē.

10. Ceļu bojājumi (1, 34 miljoni nāves gadījumu, 2, 4% no visiem nāves gadījumiem)

Saskaņā ar Pasaules Veselības organizāciju (PVO) 2015. gadā ceļu satiksmes negadījumos bojā gājuši 1, 34 miljoni cilvēku. Šādi transportlīdzekļu negadījumi ir galvenais nāves cēlonis no 15 līdz 29 gadus veciem jauniešiem visā pasaulē. Ceļu satiksmes negadījumos gūtie ievainojumi ir arī deviņi galvenie nāves cēloņi visās vecuma grupās visā pasaulē. Zemo ienākumu valstīs nāves gadījumu skaits uz katru 100 000 cilvēku bija 24, 1. Vidējos ienākumos valstis bija 18, 4 šādu nāves gadījumu katram 100 000 cilvēkiem, un jaunattīstības valstīs tas bija 9, 2. Āfrikai bija vislielākais negadījumu skaits jebkurā kontinentā, 26, 6 katrs 100 000 cilvēku, savukārt Eiropas reģionā 9, 3 bija viszemākie rādītāji saskaņā ar PVO.

9. Tuberkuloze (1, 37 miljoni nāves gadījumu, 2, 4% no visiem nāves gadījumiem)

Tuberkuloze ir pasaulē visizplatītākais nāves cēlonis, jo tā ir 1, 37 miljoni nāves gadījumu jeb aptuveni 2, 4% no pasaules ikgadējiem nāves gadījumiem. Tuberkuloze visbiežāk sastopama plaušās, lai gan tā var pastāvēt citās ķermeņa daļās. Daudzi cilvēki, kas ir inficēti ar tuberkulozi, to nezina, jo bieži vien nav simptomu. Tuberkulozi ir grūti apturēt, jo tā izplatās pa gaisu - tomēr tie, kuriem nav slimības simptomu, to nevar izplatīt.

8. Caurejas slimības (1, 38 miljoni nāves gadījumu, 2, 7% no visiem nāves gadījumiem)

Caureja izraisa nāvi, noārdot šķidrumus no organisma, tādējādi radot dehidratāciju. Saskaņā ar CDC, tā katru dienu nogalina 2 195 bērnus, vairāk nekā AIDS, malāriju un masalus. Saskaņā ar PVO datiem 2015. gadā caureja nogalināja 1, 38 miljonus cilvēku visā pasaulē, un tā uzskata, ka tā ir viens no galvenajiem nāves cēloņiem pasaulē. Slikta higiēna un sanitārija un piesārņota ūdens dzeršana veicina 88% no visiem ar caureju saistītiem nāves gadījumiem uz CDC ziņojumiem. Caureju var izplatīt arī, izmantojot piesārņotus piederumus, pārtikas produktus vai priekšmetus, kas bijuši saskarē ar piesārņotu izkārnījumu. Pietiekama slimība novērš pietiekamu sanitāriju, pareizu cilvēku atkritumu apglabāšanu un drošu ūdens patēriņu. Visā pasaulē caurejas biežums ir 2, 5 miljardi gadā, un lielākā daļa šo infekciju ir redzamas Āfrikā un Dienvidāzijā saskaņā ar UNICEF datiem.

7. Alcheimera slimība un cita demence (1, 54 miljoni nāves gadījumu, 2, 7% no visiem nāves gadījumiem)

Alcheimera slimība un citas demences slimības 2015. gadā bija 1, 5 miljoni nāves gadījumu. Tas ir 2, 7% no visiem galvenajiem nāves cēloņiem. Alcheimera slimība ir visizplatītākais demences cēlonis. Pēc Alcheimera slimības diagnosticēšanas vidējais dzīves ilgums ir 3–9 gadi. Slimības progresēšana pakāpeniski noved pie arvien vairāk ķermeņa funkciju zaudēšanas, kas galu galā izraisa nāvi. Alcheimera slimības cēloņi nav labi saprotami.

6. Cukura diabēts (1, 58 miljoni nāves gadījumu, 2, 8% no visiem nāves gadījumiem)

Cukura diabēts rodas, ja aizkuņģa dziedzeris nespēj ražot pietiekami daudz insulīna, vai organisms nespēj efektīvi izmantot saražoto insulīnu. Insulīna hormons regulē cukura līmeni asinīs organismā. Labākais veids, kā novērst diabētu, ir uzturēt normālu svaru un izvairīties no neveselīgiem dzīvesveida ieradumiem, piemēram, smēķēšana un bezdarbība. 2015. gadā saskaņā ar PVO datiem diabēta izplatība visā pasaulē bija 9% pieaugušajiem vecumā no 18 gadiem. 2015.gadā mirst no diabēta 1, 58 miljoni cilvēku, un 80% no šiem nāves gadījumiem notika valstīs ar zemiem un vidējiem ienākumiem. Saskaņā ar Amerikas Diabēta asociācijas (ADA) datiem, diabēts 2010. gadā bija 7. galvenais nāves cēlonis Amerikā. Saskaņā ar Starptautiskās diabēta federācijas datiem 2011. gadā visā pasaulē bija 4, 6 miljoni nāves gadījumu no diabēta.

5. Plaušu, trahejas un bronhiālo vēzi (1, 6 miljoni nāves gadījumu, 3, 0% no visiem nāves gadījumiem)

Vēzi izraisa nekontrolēta šūnu augšana, kas iebrūk un izplatās ap ķermeni un bieži izraisa nāvi. Saskaņā ar PVO datiem visi vēža veidi apvieno 8, 2 miljonus nāves gadījumu un veido 13% no visiem globālajiem nāves gadījumiem. Plaušu, trahejas un bronhu vēzi vien izraisīja 1, 6 miljonus nāves gadījumu 2015. gadā, kas ir ievērojams pieaugums no 1, 2 miljoniem šādu nāves gadījumu 2000. gadā. ASV, saskaņā ar CDC, vairāk cilvēku mirst no plaušu vēža nekā jebkurš cits vēža veids, un smēķēšana ir atbildīga par 85 procentiem plaušu vēža gadījumu šajā valstī. Saskaņā ar CDC 2012. gadā ASV bija tikai 157, 423 nāves gadījumi no plaušu vēža. Saskaņā ar ASV Nacionālā vēža institūta datiem 60% no pasaules jaunajiem vēža gadījumiem notiek Āzijā, Āfrikā, Centrālajā un Dienvidamerikā, un 70% no pasaules vēža nāves gadījumiem notiek arī tajos pašos reģionos.

4. HOPS (3, 17 miljoni nāves gadījumu, 5, 6% no visiem nāves gadījumiem)

Hroniska obstruktīva plaušu slimība (HOPS), kas bieži vien ir saistīta ar hronisku bronhītu vai emfizēmu, ir hroniska plaušu slimība, kas izraisa plaušu elpceļu uzpūšanos un sabiezēšanu, kā rezultātā rodas elpas trūkums. Saskaņā ar Amerikas plaušu asociāciju, HOPS nav izārstēts, bet ar ārstēšanu tas ir novēršams un pārvaldāms. 11 miljoni cilvēku ASV cieš no tā, un tabakas ieelpošana, gaisa piesārņojums mājās un darba vietā ir daži no galvenajiem HOPS cēloņiem. Saskaņā ar PVO 2015. gada ziņojumu COPD izraisīja 3, 17 miljonus nāves gadījumu visā pasaulē, kas atbilst 5, 6 procentiem no visiem nāves gadījumiem. Saskaņā ar CDC 2011. gadā HOPS bija trešais galvenais nāves cēlonis ASV.

3. Apakšējo elpceļu infekcijas (3.19 miljoni nāves gadījumu, 5, 6% no visiem nāves gadījumiem)

Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas 2015. gada ziņojumu, zemākās elpceļu infekcijas (LRI), ieskaitot pneimoniju, tuberkulozi, gripu, bronhītu, bronhiolītu un citus, radīja pasaulē 3, 19 miljonus nāves gadījumu. LRI gadījumā 1 nāve ik pēc 100 nāves gadījumiem novērojama bērniem, kas jaunāki par 15 gadiem. Iekšējā un ārējā gaisa piesārņojums ar tabakas dūmiem, cietā kurināmā izmantošanu un sliktu higiēnu var izraisīt LRI. Pasaules Veselības organizācijas iepriekšējie pētījumi ziņoja, ka 36% LRI izraisa cietā kurināmā piesārņojums (piemēram, malkas dūmi), un 1% no elpošanas ceļu slimībām izraisa āra gaisa piesārņojums. Eiropā iekšējās gaisa piesārņojums, ko rada cietā kurināmā izmantošana, ir minēts kā 4, 9% no visiem nāves gadījumiem, un 3, 1% no zaudējumiem, kas pielāgoti darbspējas vecumam, kas pielāgots invalīdiem, bērniem vecumā līdz 4 gadiem . LRI slimībām, piemēram, pneimonijai, mirst 1, 2 līdz 1, 5 miljoni bērnu, kas jaunāki par 5 gadiem, no kuriem 99 procenti ir jaunattīstības valstīs, statistika saskaņā ar Veselības un ekosistēmām: saikņu analīze.

2. Insults (6, 2 miljoni nāves gadījumu, 11, 1% no visiem nāves gadījumiem)

Insults ir dzīvībai bīstams veselības stāvoklis, kas rodas, ja asins piegāde smadzeņu daļai tiek pārtraukta. Kad tas notiek, smadzeņu šūnām trūkst skābekļa, un sāk mirst, un tad zaudē ķermeņa daļas, ko koordinē šī smadzeņu zonas daļa. Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas sniegto informāciju 2015. gadā visā pasaulē tika novēroti 6, 2 miljoni nāves gadījumu. Tikai ASV vien CDC ziņo, ka ik gadu šis stāvoklis skar 795 000 cilvēku, un 130 000 no tiem mirst. Saskaņā ar PVF datiem, katru gadu mirst 6 miljoni cilvēku, un 5 miljoni cilvēku, kas izdzīvo, zināmā mērā paliek invalīdi. Šis stāvoklis ir arī otrais galvenais nāves cēlonis starp cilvēkiem, kas vecāki par 60 gadiem. Katru gadu ir vairāk nāves gadījumu, nekā no AIDS, tuberkulozes un malārijas.

1. išēmiskā sirds slimība (8, 7 miljoni nāves gadījumu, 15, 5% no visiem nāves gadījumiem);

Isēmiska sirds slimība (SVD) vai koronāro sirds slimību rodas, ja sirds asins pieplūdums ir bloķēts, pateicoties taukaudu un holesterīna uzkrāšanai koronāro artēriju vidū, izraisot to brīvas plūsmas sašaurināšanos. Šādi bloķējumi kavē skābekļa un barības vielu piegādi sirds muskuļiem, kavējot sirds darbību. Visbeidzot, sirds daļa, kurai nav skābekļa un barības vielu, nomirst, izraisot sirdslēkmi. Smēķēšana, augstā holesterīna satura patēriņš, stress, augsts asinsspiediens, cukura diabēts, vēdera aptaukošanās, fiziskās aktivitātes trūkums un alkohola pārpalikums var palīdzēt attīstīt išēmisko sirds slimību.