Valstis ar operatīvākajiem satelītiem orbītā

Amerikas Savienotās Valstis

1958. gadā Amerika izveidoja Nacionālo aeronautikas un kosmosa pārvaldi (NASA), reaģējot uz Padomju Savienību, uzsākot pirmo satelītu. NASA ir atbildīga par civilo kosmosa programmu, aeronautikas un kosmosa izpēti. 1961. gadā Alans Šepards kļuva par pirmo amerikāņu un otro cilvēku kosmosā, un gadu vēlāk Džons Glenns kļuva par pirmo amerikāņu un otro cilvēku, kas orbītā atradās ap Zemi. 1961. gadā NASA sāka Apollo programmu un līdz 1969. gadam izkrāvuši pirmos cilvēkus uz Mēness. No 1969. gada līdz 1972. gadam NASA izkrāvuši sešas misijas uz mēness, tur nokļuva divpadsmit vīri. Amerikas Savienotās Valstis šobrīd ir vienīgā valsts, kas ir izkrāvusi vīriešus uz mēness. NASA arī 1973. gadā uzsāka Skylab, kas bija pirmā un vienīgā neatkarīgā kosmosa stacija līdz 1979. gadam, kad tā atgriezās Zemes atmosfērā. NASA veica kosmosa transporta programmu no 1972. gada līdz 2011. gadam, kad tā tika atcelta. Līdz šim kosmosā ir bijuši 335 amerikāņi. Amerikas Savienotās Valstis ir uzsākušas satelītus komunikācijai, militāriem, zinātniskiem un citiem mērķiem. 2013. gadā ASV uzsāka MAVEN orbiter, kosmosa zondi ar mērķi izpētīt Marsa atmosfēru. 2015. gadā ASV uzsāka DISCOVER, lai novērotu laika apstākļus, kas ietekmē Zemi, kā arī novēroja laika apstākļu parādību uz Zemes.

Ķīna

Ķīnas kosmosa programmai ir saknes 1950. gadu beigās, kad tā sāka savu ballistisko raķešu programmu. 1967. gadā Mao Zedong nolēma, ka Ķīnai nevajadzētu palikt aiz muguras un sāka pirmo valsts apsargāto kosmosa programmu. Tas bija gadu desmitiem pirms Ķīna nosūtīja cilvēkam kosmosā, bet 1970. gadā Ķīna uzsāka savu pirmo satelītu - Dong Fang Hong I. 1993. gadā Ķīna izveidoja Ķīnas Nacionālo kosmosa administrāciju, lai pārņemtu Kosmosa ministrijas pienākumus no Kosmosa ministrijas. . Kopš aukstā kara beigām Ķīna kļuva par trešo valsti, kas patstāvīgi nosūtīja cilvēkus uz kosmosu 2003. gadā, kad Yang Liwei kļuva par pirmo Ķīnas valsti kosmosā. Līdz šim kosmosā ir bijuši 10 ķīnieši. 2007. gadā Ķīna arī kļuva tikai par piekto valsti, kas veiksmīgi mēdz rīkoties uz Mēness. Ķīna ir uzsākusi satelītus militāriem, komunikatīviem, zinātniskiem un citiem mērķiem. 2015. gadā Ķīna uzsāka Pujiang-1, lai veicinātu viedo pilsētu būvniecību un uzraudzību. 2016. gadā Ķīna uzsāka Ziyuan III-02 tālvadības satelītu, lai uzraudzītu zemes izmantošanu, ekoloģiju un daudz ko citu.

Krievija

Padomju kosmosa programma sākās 1930. gados un bija atbildīga par raķešu un kosmosa izpēti. 1957. gadā Padomju Savienība kosmosā uzsāka pirmo satelītu Sputnik 1, kas uzsāka kosmosa sacensības starp Padomju Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm. Jurijs Gagarins 1961. gadā kļuva par pirmo vietu ārzemēs un orbītā ap Zemi. Arī padomju iedzīvotāji pirmo reizi, tostarp pirmais dzīvnieks kosmosā (1957), bija pirmais zonde, kas ietekmēja Mēnesi un pirmie Mēness attēli. 1959), pirmās sievietes kosmosā (1963) un daudzas citas. 1991.gadā programma izbeidza satraukumu par Padomju Savienību. 1992. gadā pēc Padomju Savienības krišanas Krievija izveidoja Roscosmos valsts korporāciju, kas ir atbildīga par valsts kosmosa programmu. Pašlaik Krievija ir vienīgā valsts, kas spēj nosūtīt astronautus uz Starptautisko kosmosa staciju. Līdz šim kosmosā ir bijuši 117 krievi. Krievija cita starpā ir uzsākusi saziņas, izlūkošanas un navigācijas satelītus. Krievijā 2014. gadā uzsāka Kosmos 2500, militāro satelītu, kura mērķis ir navigācija. 2016. gadā Krievija kopīgajā projektā ar Eiropas Savienību uzsāka ExoMars Trace Gas Orbiter ar mērķi kartēt Marsa atmosfēru, izmantojot virszemes virsmu un orbitālo satelītu.

Japāna

Japānas kosmosa attīstība tika uzsākta 1950. gados Tokijas Universitātē, Hideo Itokawa un 1964. gadā kļuva par Kosmosa astronautikas zinātnes institūtu (ISAS). Vēl divas konkurējošas kosmosa aģentūras - Japānas Nacionālā aviācijas kosmosa laboratorija (NAL), kas dibināta 1955. gadā, un Japānas Nacionālā kosmosa attīstības aģentūra (NASDA), kas tika dibināta 1969. gadā. 1970. gadā ISAS uzsāka pirmo japāņu satelītu umisumi telpa. 2003. gadā ISAS, NAL un NASDA apvienojās vienā no Japānas Aeronautikas eXploration aģentūras (JAXA) iniciatīvām. JAXA ir atbildīga par satelītu palaišanu, asteroīdu izpēti un iespējamo Mēness izpēti. 2012. gadā tiesību akti paplašināja JAXA, iekļaujot tajā militāro kosmosa attīstību. Līdz šim kosmosā ir bijuši septiņi japāņi. 2014. gadā Japāna uzsāka savus divus jaunākos satelītus - Hayabusa 2, lai savāktu asteroīdu paraugus un PROCYON, lai veiktu dziļu kosmosa asteroīdu, bet tā tika atcelta ceļā, pateicoties jonu trenera darbības traucējumiem.

Apvienotā Karaliste

1952. gadā sākās pirmā oficiālā Lielbritānijas kosmosa programma, un 1962. gadā Ariel 1 bija pirmais britu satelīts, kas tika laists kosmosā uz amerikāņu raķetes. 1971.gadā Prospero bija pirmais un vienīgais britu satelīts, kas tika izlaists kosmosā uz britu raķetes. 1985. gadā tika izveidots Lielbritānijas Nacionālais kosmosa centrs, lai koordinētu AK kosmosa aktivitātes un strādātu ar Eiropas Kosmosa aģentūru. 2010. gadā valdība izveidoja Apvienotās Karalistes Kosmosa aģentūru, kas tagad ir atbildīga par Lielbritānijas kosmosa programmu. Līdz šim ir bijuši septiņi briti, kas ir bijuši kosmosā. Apvienotā Karaliste kosmosā ir uzsākusi daudzu veidu satelītus, tostarp komerciālos, rentgena, mobilos un zinātniskos nolūkos. 2009. gadā Apvienotā Karaliste uzsāka UK-DMC 2 kā daļu no katastrofu uzraudzības konstelācijas, kas nodrošina ārkārtas Zemes attēlveidošanu katastrofu seku likvidēšanai. 2013. gadā Apvienotā Karaliste uzsāka STRaND-1, kas bija pirmais viedtālrunis, kas darbojās kosmosā.