Top Gvajavas ražotājvalstis pasaulē

Kas ir Guava?

Guava ir tropu augļi, kas aug kokos ar tumši zaļām, garenām lapām. Pirms kļūt par augļiem, guava ir mazs 5-petalēts, balts zieds ar vairākiem putekšņiem. Augļi var parādīties dažādās krāsās atkarībā no konkrētās sugas. Visbiežāk audzētās un ēstās sugas ir kopīgā gvajana (pazīstama arī kā dzeltena vai citrona guava). Šis auglis parasti ir apaļš vai ovāls un diametrs ir no 1, 6 līdz 4, 7 collām. Tās ārējais izskats ir dzeltens vai zaļš un iekšpusē ir balts vai rozā. Tās mīkstums ir pilns ar sēklām.

Guavas izmantošana

Guava ir populāra visā pasaulē, it īpaši gvaja sulas vai konfektes. Šim auglim ir augsts pektīna līmenis, kas padara to perfektu želejai, ievārījumam un marmelādei. Dažās vietās tas tiek ēst svaigs, bet citās tas tiek pasniegts ar sāli, pipariem un garšvielām. Guava ir daudz C vitamīna un diētiskās šķiedras. Tiek uzskatīts, ka tās lapām ir ārstnieciskas īpašības, un tās lieto tautas medicīnā jau daudzus gadus.

Guavas audzēšana

Tropu un subtropu reģionos audzēts gvaja ir salīdzinoši lēns audzētājs, kas pēc diviem gadiem attīsta augļus. Šai kultūrai ir nepieciešama neliela apkope un tas var radīt lielu ražu, padarot to ļoti populāru augļu audzētāju vidū. Lai veicinātu ātrāku augļu ražošanu, kultivatori parasti pavairo guava koku no spraudeņiem (arī zināma kā potēšana). Guavas koks var augt jūras līmeņa augstumos līdz pat 5000 pēdām virs jūras līmeņa. Ļoti karstas temperatūras ziedēšanas un augšanas stadijā var būt kaitīgas kultūrai. Tas prasa no 3 līdz 4 pēdām ūdens gadā.

Top Gvajavijas ražotājvalstis

Indija

Indija ir pasaulē pirmais guava ražošanas valsts. Lai gan guava var tikt audzēta visā Indijā, tā ir veiksmīgākā Uttar Pradesh, Punjab un Haryana. Aptuveni 501 600 akru ir veltīti guavas ražošanai šajā valstī. Kopš 90. gadu sākuma šī zemes platība ir nedaudz lielāka par 64%. Arī audzēšana ir palielinājusies par aptuveni 55%. Indija katru gadu ražo 17 600 000 tonnu gvaja. Lielākie importētāji ir ASV, Apvienotie Arābu Emirāti, Saūda Arābija, Nīderlande, Kuveita un Jordānija.

Ķīna

Otrs augstākais gvaja ražotājs ir Ķīna, kur to galvenokārt audzē dienvidu reģionos. 2011.gadā Ķīna saražoja 4, 366, 300 tonnas guavas, kas ir ievērojams pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem. Tās eksporta vērtība ir no 1, 58 līdz 4, 54 ASV dolāriem par kilogramu (aptuveni 2, 2 mārciņas).

Taizeme

Taizeme ir trešais lielākais gvaja ražotājs pasaulē. Augļu audzēšana šai valstij ir liela nozare, un vairāk nekā 1, 9 miljoni mājsaimniecību ražo dažāda veida augļus. Gvajavja ražošana pēdējos gados ir samazinājusies. Piemēram, 2011. gadā Taizeme saražoja 2, 550, 600 tonnu šo augļu. Šī valsts specializējas lielās, vieglās guava ražošanā, kas atšķiras no Indijā un Ķīnā ražotās produkcijas. Gvajavas audzēšanas galvenā platība atrodas Taizemes centrālajā daļā un ietver Nakhon Pathom, Samut Sakhon un Ratchaburi provinces. Liela daļa Taizemē ražotas guavas tiek eksportēta uz Singapūru, Malaiziju, Mjanmu un Honkongu.

Citas topu guaja ražotājvalstis ir atrodamas zemāk esošajā diagrammā.

Top Gvajavas ražotājvalstis pasaulē

Rangs	Valsts	Ražošana (MT), 2011
1	Indija	17, 650, 000
2	Ķīna	4, 366, 300
3	Taizeme	2, 550, 600
4	Pakistāna	1, 784, 300
5	Meksika	1, 632, 650
6	Indonēzija	1, 313, 540
7	Brazīlija	1, 188, 910
8	Bangladeša	1, 047, 850
9	Filipīnas	825, 676
10	Nigērija	790, 200