Sliktākais eksporta kritums eksporta attiecībās kopš 2000. gada pa valstīm

Eksporta nozīme ekonomikā

Eksports ir būtiska jebkuras veselīgas ekonomikas pārvaldības un attīstības sastāvdaļa. Kad eksports pieaug, arī darba iespējas, lai apmierinātu starptautiskā tirgus prasības. Ja eksporta vērtība pārsniedz importa vērtību, konta deficīts tiek līdzsvarots un pārpalikums paliek pāri. Valsts palielina eksporta līmeni, kļūstot konkurētspējīgākai, uzlabojot produktu kvalitāti, samazinot tarifus un investējot un veicinot privātā sektora attīstību. Šie pasākumi bieži ir sarežģīti valdībām, jo ​​īpaši jaunattīstības valstīm.

Tirdzniecības bilance

Papildus eksportam arī imports ir svarīga ekonomikas saglabāšanas sastāvdaļa. Valdībām ir jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu līdzsvaru starp importu un eksportu, kas pazīstams kā tirdzniecības bilance. To var aprēķināt, identificējot importa vērtības atšķirību pret eksportu. Ja valsts eksportē vairāk nekā importē, to sauc par tirdzniecības pārpalikumu, un tieši tām ir jācenšas panākt valdības. Ja notiek pretēja situācija, imports pārsniedz eksportu, šo situāciju sauc par tirdzniecības deficītu vai tirdzniecības plaisu, un tieši tām vajadzētu censties izvairīties. Diemžēl daudzās valstīs to eksporta un importa attiecība kopš 2000. gada sākuma ir samazinājusies. Tālāk aplūkotas šīs valstis.

Valstis ar sliktākajiem eksporta eksporta importa rādītājiem

Lielbritānijas un Eiropas Savienības dalībvalsts Gibraltārs ir piedzīvojis eksporta samazinājumu līdz 50, 4% salīdzinājumā ar 2000. gada importa rādītājiem. 2014. gadā, piemēram, valsts eksporta vērtība bija tikai 1, 03 miljardi ASV dolāru, kamēr tās imports sasniedza 13, 3 miljardus ASV dolāru, radot tirdzniecības deficītu 12, 2 miljardu ASV dolāru apmērā. Trīs ceturtdaļas šīs valsts eksporta veido rafinēta nafta, un šīs preces galvenais importētājs ir Spānija (85%). Interesanti, ka 89% no tās importē arī rafinētu naftu, no kuras lielākā daļa ir no Beļģijas, Luksemburgas, Spānijas un Itālijas. Kāpēc valsts importētu un eksportētu to pašu produktu? Daudzas teorijas to cenšas izskaidrot, bet viens no iemesliem varētu būt kvalitātes dēļ. Kvalitāte, kas atstāj valsti, var būt augstāka. Tomēr ekonomiku atbalsta plaukstoša tiešsaistes azartspēļu nozare, finanšu pakalpojumi un tūrisms.

Hondurasa, valsts, kas atrodas Centrālamerikā, ir samazinājusi eksporta un importa rādītāju samazināšanos līdz 50, 8% no 2000. gada, kas ir nedaudz labāks nekā Gibraltārā. 2014. gadā tās eksporta vērtība sasniedza 8.66 miljardus ASV dolāru, un tās imports sasniedza 9, 7 miljardus ASV dolāru, radot 1, 08 miljardu ASV dolāru tirdzniecības deficītu. Šī valsts galvenokārt eksportē apģērbu apģērbus, sākot no trikotāžas t-krekliem līdz džemperiem līdz apakšveļai zeķēm. Tas izskaidro vienu no tās lielākajiem importētajiem kokvilnas dzijas avotiem no Amerikas Savienotajām Valstīm. ASV ir arī lielākais importētājs Centrālamerikas brīvās tirdzniecības nolīguma (CAFTA) dēļ. Šeit tirgus diemžēl ir neaizsargāts pret preču cenu izmaiņām importā. Turklāt valdība ir palielinājusi investīcijas maquiladora industrijā, kas ir radījusi pieprasījumu pēc importētām mašīnām un iekārtām. Šīs preces ir dārgas un ir veicinājušas eksporta samazināšanos arī attiecībā uz importa rādītājiem.

Turpinot šo sarakstu, Dienvidkoreja eksportam samazinās līdz 52, 7% salīdzinājumā ar 2000. gada līmeni. Lai gan pēdējo 16 gadu laikā tā attiecība ir samazinājusies, Dienvidkoreja 2014. gadā faktiski piedzīvoja 75 miljardu ASV dolāru tirdzniecības pārpalikumu. Galvenais eksports no šīs valsts ir mašīnas, piemēram, telefoni, apraides piederumi un integrālās shēmas. Galvenais imports ietver jēlnaftu, naftas gāzi un rafinēto naftu. Attiecības samazinājumu var attiecināt uz strauju importa pieaugumu, kas ir nedaudz vairāk par 10% gadā pēdējo desmit gadu laikā. Eksports ir palielinājies lēnākā tempā, tādējādi izlīdzinot līdzsvaru.

Zemāk ir saraksts ar citām valstīm, kurām eksporta kritums ir samazinājies.

Sliktākais eksporta kritums eksporta attiecībās kopš 2000. gada pa valstīm

Rangs	Valsts	Eksporta uz importu attiecība pret 2000. gadu
1	Gibraltārs	50, 4%
2	Hondurasa	50, 8%
3	Dienvidkoreja	52, 7%
4	Britu Virdžīnu salas	55, 9%
5	Sjerraleone	56, 3%
6	Antigva un Barbuda	57, 0%
7	Japāna	58, 4%
8	Pakistāna	58, 8%
9	Bangladeša	59, 3%
10	Kaimanu salas	61, 6%