Kāda veida valdībai ir Beļģija?

Beļģijas Karaliste ir parlamentāra demokrātija saskaņā ar konstitucionālu monarhiju. Valsts ieguva neatkarību 1830. gadā, kad pagaidu valdība kļuva neatkarīga no Nīderlandes. 1831. gada 21. jūlijā karalis Leopolds ieņēma vadību. Tāpēc kopš neatkarības iegūšanas 21. jūlijs ir bijis valsts svētki, kas pazīstams kā Debesbraukšanas diena, pieminot Kinga Leopolda ierašanos pie varas. Beļģijas konstitūcija tika izstrādāta 1830. gada 25. novembrī, ratificēta 1831. gada 7. februārī un stājās spēkā 1831. gada 26. jūlijā.

Valsts konstitūcija tika pārskatīta 1993. gadā, ļaujot izveidot federālo valsti. Kopš tā laika ir veikti vairāki grozījumi, un pēdējais grozījums tika pabeigts 2014. gadā. Federālā valdība īsteno izpildvaru Beļģijas Karalistē, un to veido ministri un valsts sekretāri no politiskajām partijām, kas izveidoja valdošo koalīciju. Beļģijā ir trīs pārvaldes līmeņi: federālā, reģionālā un lingvistiskā kopiena, kurai katram ir atšķirīgi pienākumi

Beļģijas valdības izpildvara

Valsts vadītājs valstī ir karalis. Karalis pārstāv Beļģijas identitāti, un viņš ieceļ premjerministru, pieņemot Parlamenta piekrišanu. Pašreizējais ir karalis Philippe, kurš 2013. gada 21. jūlijā ieņēma troni, un mantinieks, kas ir acīmredzams, ir monarha meita princese Elizabete. Valdības vadītājs ir premjerministrs, kas ir valdības vadītājs, kurš ir atbildīgs par valdības iecelšanu un valdības izpildvaru vadību. Pašreizējais premjerministrs ir Charles Michel, kurš stājās amatā 2014. gada 11. oktobrī. Ministru kabinetu veido ministru padome, un tos ieceļ monarhs. Monarhija ir gan iedzimta, gan konstitucionāla, un pēc parlamenta vēlēšanām karalis ieceļ koalīcijas vadītāju kā premjerministru un ir jāapstiprina parlamentam.

Beļģijas valdības likumdošanas nodaļa

Beļģijas Karalistes likumdevējs ir divpalātu parlamentārā sistēma, ko veido Senāts un pārstāvju palāta. Senātam ir 71 sēdeklis, kas sastāv no 40 locekļiem, kurus ievēlē tieši proporcionāla pārstāvība un 31 netieši ievēl Kopienas parlamentus, un tie darbojas četru gadu termiņā. Pārstāvju palātai ir 150 sēdvietu, ko veido tieši proporcionālas pārstāvības balsojumā ievēlēti locekļi, kuri darbojas četrus gadus. Pēdējās vēlēšanas valstī notika 2014. gada 23. maijā, un nākamais notiks 2019. gada maijā un sakrīt ar vēlēšanām Eiropas Savienībā.

Tiesu sistēma

Augstākā tiesa ir valsts, kas ir konstitucionālā tiesa, kurai ir divpadsmit tiesneši; seši ir franču valoda, un seši ir holandieši. Ir arī augstākā tiesa, kas ir sadalīta trijās palātās, un katra palāta ir Francijas nodaļa un Nīderlandes nodaļa, katrai no tām ir priekšsēdētājs un pieci vai seši locekļu tiesneši. Monarhs ieceļ konstitucionālās tiesas tiesnešus no parlamenta iesniegtajiem kandidātiem. Tiesneši tiek iecelti uz mūžu un obligāto pensionēšanās vecumu 70 gadi. Monarhs arī ieceļ Augstākās tiesas tiesnešus no Augstās tiesas padomes, neatkarīgu tiesu un ārpustiesas locekļu struktūras. Tiesneši tiek iecelti arī uz mūžu. Pastāv arī pakļautās tiesas, kurās ietilpst apelācijas tiesas, reģionālās tiesas, specializētās tiesas, kas nodarbojas ar komerciāliem, administratīviem, revīzijas un darba jautājumiem. Ir arī maģistrāta tiesas un miera tiesneši.

Kā valdība darbojas?

Beļģijā ir trīs reģioni, tostarp Briseles galvaspilsētas reģions, Flandrijas reģions un Valonijas reģions. 1993. gada konstitucionālā grozījuma rezultātā tika izveidota federālā, reģionālā un valodu kopiena. 2012. gadā sestā valsts reforma nodeva vairāk kompetenču no federālās valsts reģioniem un valodu kopienām. Valstī ir flāmu politiskās partijas, frankofoniskās politiskās partijas, politiskās spiediena grupas un vairākas citas asociācijas, kas pārstāv dažādus profesionāļus un interešu grupas. Beļģijas civiltiesību sistēma ir veidota, pamatojoties uz Francijas civilkodeksu, un Beļģijas tiesību akti tiek nepārtraukti pārskatīti un grozīti, lai tie atbilstu likumdošanas prasībām, ko nosaka Eiropas Savienības tiesas kontrole.