Vislielākās pasaules ostas

Ostas ir svarīgs valsts ekonomiskās attīstības avots, jo jūras ostas savieno daudzas ārvalstis, lai veiktu tirdzniecību starptautiskajos ūdeņos. Pārpalikumā saražotie posteņi tiek eksportēti uz citām valstīm, un preces, kas ir mazākas, tiek importētas no citām valstīm. Ir cieša saikne starp ostu attīstību un pasaules tirdzniecību, jo konteineru nozare ir attīstījusies pēdējos gados un piesaistījusi arvien vairāk kapitāla ieguldījumu. Arī jūras pārvadājumi visā pasaulē ir ietekmējuši nesenās izmaiņas ekonomikā, organizatoriskajā struktūrā un tehnoloģijā, kas savukārt ir ietekmējušas jūras transportu.

Pasaules visaktīvākie konteineru ostas atrodas Dienvidaustrumāzijā

Visstraujākās ostas visā pasaulē ir sarindotas pēc apjoma, kas tiek piegādāts, vai nu konteineros, kas mērīti "TEU" (divdesmit pēdu ekvivalentu vienības, vai daudzums, kas nosūtīts standarta 20 pēdu intermodālajā konteinerā) vai kravas svars. tonnās. Šanhajas osta 2013. gadā veica 33 miljonus TEU konteineru pārvadājumu, savukārt Singapūras osta saņēma 32 miljonus TEU. Tajā pašā laikā Šendženas ostas konteineru satiksme bija 23 miljoni TEU, un citas Ķīnas cietzemes ostas arī bija aizņemtas ar lielu konteineru pārvadājumu daudzumu.

Šanhajas notiekošā izaugsme

Šanhajas osta Ķīnā ierindojās kā viena no aktīvākajām ostām pasaulē, pārsniedzot Honkongas ostu un Singapūras ostu. Ostā ir pārsniegts gan no pārējām divām attiecīgajām jūras ostām pārvadāto kravu apjoms, gan tonnas. Tās osta un osta veido pārnēsājamu jūras kanālu starp Austrumķīnas jūru un Jandzi. Tas ir novērtēts arī starp visstraujāk augošajām ostām, jo ​​2010. gadā tas apstrādāja aptuveni 29, 05 miljonus TEU, kas 2014. gadā pieauga līdz 35 miljoniem TEU. Jūras ostas attīstība ir veicinājusi arī pilsētas ekonomisko attīstību. Šanhaja kopumā.

Citas lielākās Ķīnas ostas

Shenzhen osta ir novērtēta kā viena no straujāk augošajām konteineru ostām pasaulē. Tas darbojas Pērļu upes deltas reģionā, un tā ir otrā vislielākā osta Ķīnā ar ikgadējo konteineru satiksmi 23, 280 TEU. Citas ostas, kas strauji aug Ķīnas kontinentā, ir Ningbo-Zhoushan osta, kas atvieglo kuģošanas darbības starp valsts dienvidu un ziemeļu daļām un veic kravu pārvadājumus. Ningbo-Zhousan redz gada konteineru satiksmi 17 351 TEU gadā. Čingdao osta nodarbojas ar beramkravu kuģiem, un tā gada satiksme ir 15 520 TEU. Guangzhou osta ar ikgadējo konteineru satiksmi 15 309 TEU veic tranzīta un kuģniecības darbības lielām valsts daļām, jo ​​īpaši dzelzsrūdā. Tianjinas osta, kuras gada apgrozījums ir 13 010 TEU, tiek uzskatīts par ceturto lielāko tonnāžas tonnu, un devītais - konteineru apstrādei pasaulē.

Ostu nozīmīgās lomas tirdzniecības uzlabošanā

Šīs lielās ostas atvieglo preču ievešanu un eksportu efektīvā veidā no vienas valsts uz otru un uzlabo ekonomiskās saites ārvalstīs un starp tām. Viņiem ir nozīmīga loma arī rūpniecības nozares attīstībā, pārvietojot tās izejvielas un gala preces. Minētās ostas Ķīnas kontinentālajā daļā, kā arī Honkongas un Singapūras ostās tiek vērtētas starp visstraujākām ostām pasaulē. Tie ir palīdzējuši uzlabot tirdzniecību Āzijas valstīs un pat citās ārvalstīs arī procesā, kurā šīs ostas ir izveidojušas savu pārākumu šajā nozarē, kas ir skaidri redzama no tālāk redzamās datu tabulas un iepriekš minētās analīzes. .

Vislielākās pasaules ostas

Rangs	Osta	Valsts	Konteineru satiksme (tūkstošos TEU), 2013. gads
1	Šanhaja	Ķīna	33, 617
2	Singapūra	Singapūra	32, 240
3	Shenzhen	Ķīna	23, 280
4	Honkonga	Honkonga	22, 352
5	Pusana	Dienvidkoreja	17, 690
6	Ningbo-Zhoushan	Ķīna	17, 351
7	Qingdao	Ķīna	15, 520
8	Guangzhou	Ķīna	15, 309
9	Jebel Ali (Dubaija)	Apvienotie Arābu Emirāti	13, 641
10	Tianjin	Ķīna	13, 010