Valstis, kurām nav piekļuves sanitārijai - pilsēta

Pārtika, pajumte, apģērbs un uzlabotas sanitārijas iekārtas ir cilvēka pamatvajadzības. Tomēr lielākajai daļai valstu, jo īpaši jaunattīstības valstīs, šīm pamatvajadzībām nav vai ir slikta piekļuve, jo īpaši tiem, kas dzīvo lauku apvidos. Lai gan lielākajai daļai lauku iedzīvotāju ir pieeja pārtikai, pajumtei un apģērbam, to pašu nevar teikt par piekļuvi uzlabotām sanitārijas iekārtām. Uzlabota sanitārijas iekārta ir vienkārši iedzīvotāju spēja atdalīt cilvēka atkritumus, lai uzturētu un uzlabotu higiēnas un veselības standartus. Dažas valstis, kuru lauku iedzīvotājiem ir viszemākā pieejamība uzlabotai sanitārijai, ir iekļautas.

Valstis, kuru lauku iedzīvotājiem ir zemākā pieejamība uzlabotām sanitārijas iekārtām

Iet

Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Attīstības programmu tikai 40% Togo lauku rajonu bija pieejami drošam un tīram ūdenim. Vēl 11% bija piekļuve uzlabotai sanitārijai, no kuriem tikai 3% dzīvoja lauku Togo. Piekļuvi uzlabotām sanitārijas iekārtām Togo lauku apvidos var saistīt ar pienācīgas ūdens un sanitārijas pārvaldības trūkumu, ierobežotu sanitārijas nozares redzamību un finansējuma trūkumu esošo sanitārijas iekārtu izveidei un uzlabošanai.

Dienvidsudāna

Dienvidsudānas konfliktu un sliktas pārvaldības desmitgadi, kā arī pastāvīga bēgļu nometņu izveide ir novedusi pie ierobežotas piekļuves drošam un tīram ūdenim un uzlabotām sanitārijas iekārtām. Pasaules Bankas rādītāji liecina, ka tikai 15% Dienvidsudānas iedzīvotāju ir pieejami pirti vai pienācīga cilvēku atkritumu apglabāšanas iekārta. Lielākā daļa šo objektu atrodas pilsētu teritorijā, un 5% cilvēku dzīvo lauku apvidos, kuros ir uzlabotas sanitārijas iekārtas. Sakarā ar slikto atkritumu apglabāšanu, Dienvidsudānas lauku teritorijas atrodas Gvinejas tārpu gadījumos.

Nigēra

Lielākā daļa Nigēras lauku iedzīvotāju vēl nesaprot nepieciešamību uzlabot sanitāriju. Ar lielāko iedzīvotāju skaitu, kas dzīvo Nigēras lauku apvidos, tikai 5% ir pieejamas uzlabotas sanitārijas iekārtas, un pārējie lauku iedzīvotāji izvēlas atvērtu atkausēšanu un nepareizu atkritumu apglabāšanu. Sanitārija galvenokārt ir indivīda pienākumi, kuriem nepieciešams maz pūļu, lai uzlabotu. Nepareiza cilvēku apglabāšana ar atkritumiem ir izraisījusi veselības problēmas Nigērā, kur katru gadu mirst no caurejas 30 000 bērnu līdz 3 gadu vecumam.

Džibutija

Slikta infrastruktūra un pastāvīgi konflikti ar Eritreju ir noveduši pie lēnas Džibutijas lauku izaugsmes. Pilsētas, piemēram, Dikhil, visvairāk skar lēnas izaugsmes sekas, tostarp nepietiekama piekļuve pamataprīkojumam, piemēram, tīra ūdens apgāde, slimnīcas un skolas. Liela daļa no katru gadu ziņotās mirstības ir saistīta ar caureju un akūtu elpceļu infekcijām. Nepietiekami uzlabota sanitārijas iekārta ir galvenais šo veselības apdraudējumu cēlonis, jo 5% cilvēku, kas dzīvo lauku apvidos, piekļūst uzlabotām sanitārijas iekārtām.

Nopietnas sanitārās sekas

Slikti sanitārie apstākļi un uzlabotas sanitārijas iekārtu trūkums ir galvenais nāves cēlonis, jo īpaši bērniem, kas jaunāki par 5 gadiem. Jaunattīstības valstu lauku rajoni ir visvairāk skarti ar sliktu sanitāriju un nāvi. Nepietiekama notekūdeņu sistēma, atklāta defekācija, nepareiza atkritumu apglabāšana un tīra dzeramā ūdens pieejamības trūkums ir lielas mirstības dzinējspēks lauku apvidos. Pasaules Banka ziņo, ka 63% nāves gadījumu lauku apvidū ir saistīti ar neatbilstošām sanitārijas iekārtām. Vairākas aģentūras, tostarp Āfrikas Attīstības banka, Pasaules Veselības organizācija, Pasaules Banka un Eiropas Savienība, ir uzsākušas vairākus projektus, kuru mērķis ir uzlabot sanitāriju šajās valstīs. Uzsvars tiek likts uz latrīnu rakšanu, septisko tvertņu celtniecību un kanalizācijas līniju izrakšanu.