Valstis, kas aug visvairāk graudaugu kultūru uz hektāru

Mūsdienu lauksaimniecības metodes palīdz ražot augstāku ražu no lauksaimniecības zemes. Klimats ietekmē arī konkrētu kultūraugu pielāgošanu zemei. Citi faktori ietver valdības politiku, sociālo, ekonomisko un politisko spiedienu. Augu audzēšana lauksaimniecības audzēšanai gadsimtu gaitā ir palīdzējusi šīm kultūrām pielāgoties sausuma apstākļiem un pārvarēt slimības. Primitīvā ģenētiskā inženierija 1950. gados radīja jaunas komerciālās kukurūzas, miežu un kviešu šķirnes.

Kā mūsdienu lauksaimniecības metodes maksimāli palielina ražas

Labi klimatiskie apstākļi un mūsdienīgas lauksaimniecības metodes ļauj lauksaimniekiem noteiktās pasaules daļās gūt maksimālu labumu no savas zemes. Saskaņā ar Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) datiem 10% graudaugu tiek iznīcināti katru gadu, braucot no saimniecības uz patērētāju. Žurkas, graudaugu piesārņojums un mitrums veicina graudaugu atkritumus. Turpmāk minētie skaitļi veido kilogramus uz hektāru saražoto sauso graudaugu ražu. Vārdu graudaugu izmantošana ietver kviešu, rīsu, kukurūzas, miežu, auzu, rudzu, prosu, sorgo, griķu un jauktu graudu izmantošanu. Sentvinsenta un Grenadīnas ražo 24 486 kilogramus graudaugu uz hektāru. No tās eksporta 66% ir veltīti lauksaimniecības produktiem. Kuveitas graudaugu raža ir 21, 845 kilogrami uz hektāru. Hidroponika un zemkopība tiek izmantota tās lauksaimniecības kultūrām. Kaut arī lielākā daļa tās lauksaimniecības zemju tika padarītas nederīgas lauksaimniecībai pēc Irākas iebrukuma. Apvienotie Arābu Emirāti katru hektāru ražo aptuveni 16 461 kilogramu labības. Tās kviešu audzētavas atrodas Abu Dabi Al'Ayn. Tā ražo arī barības kultūras. Omāna ir ieguvusi 11 538 kilogramus labības ražas uz hektāru. Graudaugi tiek stādīti novembrī un gatavi ražas novākšanai martā. Beļģija katru hektāru saražo aptuveni 9 539 kilogramus labības. Valonijas lauku saimniecības specializējas labībā. Nīderlande ražo 9 074 kilogramus labības par katru lauksaimniecības zemes hektāru. 2004. gadā Nīderlande tika nosaukta par otro lielāko lauksaimniecības produktu eksportētāju pēc Amerikas Savienotajām Valstīm. Nedaudz mazāk ir Īrijas graudaugu raža uz hektāru, kas ir tikai 8, 474 kilogrami. Šis skaitlis ir tikai 1% no Eiropas Savienības labības ražas. Tā arī importē labības graudus. Jaunzēlande katru gadu iegūst 8, 054 kilogramus graudaugu uz hektāru. Tas aug tās labības kultūras Te Ara. Tā graudaugu ražošanai veltīta aptuveni 150 000 hektāru. Vācija ražo aptuveni 8, 050 kilogramus graudaugu uz hektāru. Šis skaitlis ir otrais tikai Francijā ES. Apvienotā Karaliste iegūst aptuveni 7, 707 kilogramus graudaugu uz hektāru. Apvienotajā Karalistē ir arī aptuveni 56, 8 tūkstoši hektāru lauksaimniecības zemes, kas paredzētas bioloģiskās labības stādīšanai.

Augstāki ieguvumi pret drošākiem kultūraugiem

Mūsdienu lauksaimniecība ir sekojusi tehnoloģiskajiem sasniegumiem un uzlabojusi savas metodes attiecībā uz augu selekciju, mēslošanas līdzekļiem un pesticīdiem. Tā rezultātā augstāka raža un ražošana ir kļuvusi par normu. Tomēr, neraugoties uz šiem ieguvumiem, eksperti ir redzējuši agroķīmisko vielu negatīvo ietekmi uz cilvēku veselību un vidi. Vēl viena problēma ir ģenētiski modificēti organismi (ĢMO), kas ietver graudus un labību. Neskatoties uz ĢMO kultūru uzlabojumiem, apkarojot augu slimības, negatīvā ietekme uz veselību ir liela problēma. Lai gan lielākā daļa pētījumu liecina par dažādiem zinātniskiem rezultātiem. Dažas valstis jau ir atļāvušas ĢMO kultūru komerciālai audzēšanai. Tomēr citas valstis Ĝauj šiem ĢMO kultūraugiem izmantot tikai importu, ko izmanto pārtikas pārstrādei.

Valstis, kas aug visvairāk graudaugu kultūru uz hektāru

Rangs	Valsts	Kilogrami graudaugu kultūru uz hektāru
1	Sentvinsenta un Grenadīnas	24, 486 kilogrami
2	Kuveita	21, 845 kilogrami
3	Apvienotie Arābu Emirāti	16, 461 kg
4	Omāna	11, 538 kilogrami
5	Beļģija	9, 539 kilogrami
6	Nīderlande	9, 074 kilogrami
7	Īrija	8, 474 kilogrami
8	Jaunzēlande	8, 054 kilogrami
9	Vācija	8, 050 kilogrami
10	Apvienotā Karaliste	7, 707 kilogrami