Serbijas prezidenti Kopš 1991. gada
Serbijas Republika ir parlamentāra republika, kuras valdība ir sadalīta likumdošanas, tiesu un izpildvaras struktūrās. Serbija izcēlās no Dienvidslāvijas 1990. gadu Dienvidslāvijas karos un kopā ar Melnkalni izveidoja valdību. Kopš sabrukuma Serbijai ir bijuši vairāki prezidenti. Serbijas prezidents tiek ievēlēts uz pieciem gadiem, un to var atjaunot tikai vienu reizi vēlēšanās. Prezidenta vieta atrodas Novi Dvorā.
Serbijas prezidenti Kopš 1991. gada
Pozīcijas vēsture
Serbijas prezidentūra sākās 1991. gadā pēc Dienvidslāvijas likvidācijas. Kaut gan konstitucionālā situācija ir nostabilizējusies, ir notikusi korupcija, piesavināšanās un cilvēktiesību pārkāpumi. Ļoti maz cilvēku izrāda vēlēšanu periodos, kas noved pie rīkojošo prezidentu institūcijas. Prezidentūra pastāvīgi konkurē ar kaimiņvalstīm, kurās ir maz prezidentu, kas mēģina uzlabot šīs attiecības.
Priekšsēdētāja pienākumi
Serbijas prezidents ir valsts vadītājs un to bruņoto spēku komandieris, kuru pienākumi un pienākumi ir uzskaitīti Serbijas konstitūcijas 112. pantā. Tie ietver valsts pārstāvību gan vietējā, gan starptautiskā mērogā, ierosinot likumus un privātpersonas premjerministra, nacionālās asamblejas amatiem un saņemt diplomātiskos akreditīvus no ārvalstu diplomātiskajiem pārstāvjiem. Prezidentam ir pilnvaras atlaist un iecelt Serbijas vēstniekus ar valdības priekšlikumu, piešķirt amnestijas un apbalvojumus.
Slobodan Milošević (1991-1997)
Miloševičs bija pirmais Serbijas prezidents, kura pilnvaru termiņš ilga no 1991. gada janvāra līdz 1997. gada jūlijam. Viņa uzvaras sākās 1984. gadā, kad viņš tika ievēlēts par Komunistu pilsētas komitejas priekšsēdētāju. 1987. gadā viņš iesaistījās Serbijas politikā, atbalstot Kosovas serbu, kurus valdība apspieda. Viņa kā Serbijas prezidenta pilnvaru termiņš bija nestabilitātes, demonstrāciju un masu slepkavību periodi, kurus viņš galu galā pieprasīja dažādas tiesas. Viņš nomira 2006. gadā Hāgas cietuma kamerā.
Milan Milutinović (1997-2002)
Milutinovičs bija otrais Serbijas prezidents. Milutinoviču ievēlēja par prezidentu Serbijas Sociālistiskās partijas ietvaros ar 59, 23% uzvaru. Milutinovičs bija nozīmīgs instruments sarunās par Rambouillet nolīgumu 1999. gadā, darbojoties kā Dienvidslāvijas valdības vadītājs. Atšķirībā no viņa priekšgājēja Milutinovičam nebija daudz atbalsta un popularitātes, jo viņš tika uzskatīts par Miloševiča leļļu. Viņš tika atcelts 2000. gadā, bet palika pilnvarots prezidentūrai līdz viņa pilnvaru termiņa beigām 2002. gadā.
Darbība / pagaidu prezidenta administrācija
Nataš Mićić-Nataš kalpoja par Serbijas prezidentu no 2002. līdz 2004. gadam pēc divām tukšām vēlēšanām, kuru laikā neviens kandidāts nesasniedza 50% no kopējā balsu skaita. Viņa nesaņēma vēlēšanas 60 dienu laikā, līdz viņa 2003. gadā aicināja vēlēšanas. 2003. gada novembra vēlēšanas bija spēkā neesošas, tāpēc viņas pilnvaru termiņš tika pagarināts. Viņu nomainīja Dragans Maršičans, kurš no 2004. gada februāra līdz martam strādāja. Vojislavs Mihailovičs bija priekšsēdētājs no 2004. gada 3. līdz 4. martam, un viņam sekoja Predrag Marković.
Boriss Tadičs
Tadičs bija trešais Serbijas prezidents, kurš no 2004. gada jūlija līdz 2012. gada aprīlim strādāja divus termiņus. Tadičs bija Demokrātiskās partijas biedrs kopš 1990. gada līdz 2014. gadam, un kopš 2004. gada tas bija desmit gadus vecs priekšsēdētājs. Viņš zaudēja valsts vadību pēc 2012. gada vēlēšanu zaudēšanas. Viņa pilnvaru laikā viņš uzsāka draudzīgas attiecības ar kaimiņvalstīm un mudināja aizsargāt cilvēktiesības un demokrātiju.
Serbijas pašreizējā valdība
Serbija šobrīd ir Tomislav Nikolić vadībā, kas 2012. gada maijā pēc vairākiem mēģinājumiem prezidentvalsts amatā stājās amatā kopš 2000. gada. Viņš iepriekš strādājis Serbijas radikālajā partijā un nodibināja Serbijas progresīvo partiju. Prezidents ir bijis vairāku pretrunu avots, neskatoties uz viņa deklarāciju par visu serbu prezidentu.
| Serbijas prezidenti Kopš 1991 | Termins birojā |
|---|---|
| Slobodan Milošević | 1991-1997 |
| Milan Milutinović | 1997-2002 |
| Prezidenta administrācijas - Nataša Mićić - Dragan Maršićanin - Vojislav Mihailović - Predrag Marković | 2002-2004 |
| Boriss Tadičs | 2004-2012 |
| Tomislav Nikolić ( vēsturiskais pārstāvis ) | 2012-klāt |
