Lielākās nogruvumu uzvaras ASV prezidenta vēlēšanu vēsturē
10. Herbert Hoover uzvar 1928. gadā Al Smithu (17, 41% peļņa)
1928. gada prezidenta vēlēšanās notika zemes nogruvumu uzvaras republikāņu kandidāts Herbert Hoover, kurš uzvarēja ar lielu rezervi 17, 41% vēlēšanu laikā. Tolaik republikāņi tika cienīti par panākumiem ekonomiskās uzplaukuma ieviešanā valstī 20. gadsimta 20. gados. Savukārt demokrātijas kandidāts Al Smits kritizēja viņa pretaizdzīšanas nostāju un Tammany Hall (politiskā mašīna, kas ilgu laiku dominēja Ņujorkas politikā) korupcijas mantojumu, ar kuru viņš bija saistīts. Anti-katoļi arī uzskatīja, ka, ja Smits nonāca pie varas, tad valsti diktē katoļu baznīca, kurai viņš piederēja, un pat to ietekmēja pāvests. Tādējādi cilvēki 1928. gada vēlēšanās izvēlējās Hooveru pār Smitu. Hooveram pat izdevās uzvarēt Ņujorkas Smita mājās. Smits uzvarēja tikai divās Jaunzēlandes valstīs, taču tajā dzīvo liela daļa katoļu vēlētāju, kā arī dažas tradicionāli demokrātiskas valstis Dienvidamerikā.
9. Franklins Roosevelts uzvar Herbert Hoover, 1932. gadā (17, 76% peļņa)
Republiku prezidenta Hoovera laikā Amerikas ekonomika bija cietusi no lielas neveiksmes, ko dēvē par Lielo depresiju. Tas bija galvenais iemesls, kas, kā teikts, ir novedis pie Hoovera pretinieka, demokrātiskā kandidāta Franklina D. Roosevelt, nogruvuma uzvaras. Roosevelts 1932. gada prezidenta vēlēšanās uzvarēja republikāņu kandidātu Herbertu Hooveru par 17, 76%. Vēlēšanu laikā amerikāņu vēlētāji saskārās ar grūtu izvēli. No vienas puses bija Hoover, ar viņa acīmredzami neveiksmīgo politiku, kas viņa pilnvaru laikā, šķiet, ir paveikusi mazliet labāk. Tad, no otras puses, bija Roosevelt, ar savu brīvi definēto un ierosināto „New Deal” programmu. Savās kampaņās Roosevelt apsolīja sniegt atbalstu lauksaimniekiem, īstenot valdības privātā ekonomiskā spēka uzraudzību un ieviest līdzsvarotu budžetu. Kamēr Roosevelt ar saviem vārdiem izrādījās pārliecināts, Hoover palika nežēlīgs un pakaļīgs visā kampaņas laikā. Galu galā Roosevelt uzvarēja vēlēšanās, saņemot 57, 3% balsu par labu, savukārt Hoover saņēma tikai 39, 6% no Amerikas tautas balsīm.
8. Andrew Jackson uzvar Henriju Cilu, 1832. gadu (17, 81% peļņa)
Amerikas Savienoto Valstu prezidenta vēlēšanas 1832. gadā bija unikālas, jo tās bija pirmās vēlēšanas ASV vēsturē, kur prezidenta kandidātus izvirzīja valstu nominācijas konvencijas. Vēsturiskais prezidents Dž. Džeksons Džeksons saņēma milzīgu atbalstu no saviem kolēģiem demokrātiem, un viņš tika izvirzīts no šīs partijas atkārtotas ievēlēšanas konkursā, savukārt republikāņi izvirzīja Henriju Clayu par savu prezidenta kandidātu. Citi, kas bija sacensībā, bija Viljama Vīte no Masoniskās partijas partijas un Džons Floīds no Nullifier partijas. Visā kampaņā dominēja jautājums par darījumu ar ASV Banku. Banka bija ļoti nepopulāra starp lielo Amerikas iedzīvotāju daļu, kas uzskatīja, ka banka ir tikai instruments bagātajiem. Kaut Džeksons bija pilnīgi apņēmies likvidēt banku pēc tam, kad viņš bija ieradies pie varas, un pēc tam, kad viņš bija nominēts, viņš turpināja veto par bankas atjaunošanu, Clay nolēma kritizēt Džeksonu par šo jautājumu. Clay savu kampaņu veidoja no Pensilvānijas, kur bija galvenā mītne, un sāka Džeksona veto izdarīšanu par svarīgu kampaņas jautājumu. Tomēr viņa centieni izrādījās veltīgi, un viņš zaudēja Džeksonu 1832. gada vēlēšanās ar lielu rezervi 17, 81%.
7. Ronalds Reigans uzvar Walter Mondale, 1984 (18, 21% peļņa)
Amerikas Savienoto Valstu prezidenta vēlēšanas, kas notika 1984. gada 6. novembrī, izraisīja republikāņu prezidenta kandidāta Ronalda Reigana lielo uzvaru. Ar uzvaru Reagan tika iecelts otro reizi Amerikas Savienoto Valstu prezidenta prestižajā birojā. Demokrātu kandidāts Walter Mondale šajās vēlēšanās tika uzvarēts ar 18, 21% lielu rezervi, kas ir nozīmīgs nogruvums ASV vēlēšanu vēsturē. Vēl viens interesants fakts par šīm vēlēšanām bija tas, ka pirmo reizi valsts vēsturē lielākajai partijai bija sieviete uz tās biļetes, jo Mondale un demokrāti bija nolēmuši izvēlēties Geraldine Ferraro par savu palīgu. Kaut arī Ferraro klātbūtne galanizēja Mondale kampaņu, drīz vien tika noskaidrotas pretrunas par Ferraro un viņas vīra finansēm. Tas izraisīja lielu kritiku par Mondale izvēlēto palīgu. Vēl viena Mondale kļūda bija viņa solījums paaugstināt nodokļus, ko Amerikas sabiedrība ļoti noraidīja. No otras puses, lai gan Reagana vecums kļuva par problēmu, un kāds to uzskatīja par tādu, kas apdraud viņa piemērotību amerikāņu prezidentam, viņš turpināja iedvesmot uzticību un optimismu, un ar savu unikālo charizmu un konservatīvo platformu uzvarēja amerikāņu tautā.
6. Theodore Roosevelt uzvar Alton Parker, 1904 (18, 83%)
Pēc prezidenta M. McKinley slepkavības 1901. gadā par prezidentu tika iecelts vēlākais prezidenta amats 1900. gada vēlēšanās, Theodore Roosevelt, tad 42 gadu vecumā. Šajā procesā "Teddy" kļuva par jaunāko ASV prezidentu vēsturē. Viņš aizstāvēja „Square Deal” - virkni darbību, kas paredzēja īstenot iekšpolitiku, kas solītu vidusmēra amerikāņu pilsoņu taisnīgumu. Tas ietvēra, lai nodrošinātu, ka ir pieejami tīri pārtika un narkotikas, un ka dzelzceļi un citas lielas nozares tika pienācīgi reglamentētas. Roosevelt bija arī lielisks dabas aizsardzības līdzeklis, un tas bija ceļš, veidojot nacionālos parkus, pieminekļus un aizsargājamās teritorijas, ar kurām aizsargāt valsts lielos dabas resursus. Tāpēc nebija pārsteidzoši, ka Roževeltam izdevās uzvarēt demokrātiskās partijas kandidātu Alton Parker zemes nogruvumu uzvarā 1904. gada prezidenta vēlēšanās, kad viņš ieradās amatā uz pilnu termiņu.
5. Lyndon Johnson uzvar Barry Goldwater, 1964 (22, 58% robeža)
Vienā no visvairāk saspiežamajām prezidenta vēlēšanu uzvarām ASV vēsturē Lyndon Baines Johnson, kurš bija US.A prezidents. kopš 1964. gada John F. Kennedy slepkavības 1964. gada vēlēšanās uzvarēja republikāņu kandidātu Barry Goldwater. Kampaņas laikā Goldwater kritizēja Džonsona liberālo iekšzemes darba kārtību un aizstāvēja savu nostāju attiecībā uz veto tiesību akta par pilsonisko tiesību ievērošanu. Viņš arī draudēja izmantot spēku, lai iznīcinātu Kastras komunistiskās valdības režīmu Kubā, un norādīja uz iespēju izmantot kodolieročus pret Ziemeļvjetnamu, lai sasniegtu savas valsts mērķus. Goldwateras pakaļgala piegāde un bargās politikas neietekmēja amerikāņu iedzīvotājus. Vēlēšanas beidzās ar nogruvumu uzvaru Johnsonam, kurš, pārsteidzoši palielinoties 22, 58% no tautas balsojuma, tagad kļuva par ASV prezidentu uz pilnu termiņu.
4. Richard Nixon uzvar Džordžs Makgvalds (1972) (23, 15% peļņa)
Amerikas Savienoto Valstu prezidenta vēlēšanas 1972. gadā notika 7. novembrī un noveda pie republikāņu kandidāta Ričarda Niksona uzvaras pār Demokrātisko kandidātu Džordžu Makgvaldu ar nogruvumu. Ar 23, 15% lielu rezervi šī ir 4. lielākā ASV prezidenta vēlēšanu vēstures uzvara. McGovern vadīja pretkara kampaņu, ko daudzi novērtēja, lai gan viņa „ārpuses” statuss un skandāls, kas bija saistīts ar viņa viceprezidenta demokrātijas kandidātu Thomas Eagleton, veicināja neveiksmi vēlēšanās. Niksona uzvaras pamatā bija viņa uzsvars uz stabilu ekonomiku un viņa panākumiem, efektīvi risinot valsts ārlietu. Tie ietvēra labāku attiecību veidošanu ar Ķīnu un Amerikas iesaistīšanos Vjetnamā, kas bija viens no vislielākajiem pozitīvajiem Nixon politiskās karjeras rādītājiem.
3. Franklins Roosevelts uzvar 1936. gadā Alf Landon (24, 26%)
1936. gada 3. novembrī, nogruvumu uzvarā, vēsturiskais prezidents Franklins D. Roosevelts tika atkārtoti ievēlēts ASV prezidenta birojā pēc tam, kad viņš bija uzvarējis republikāņu kandidātu Alfu Landonu. Prezidents Roosevelt pirmo reizi ieņēma amatu pirms četriem gadiem laikā, kad ASV piedzīvoja vislielāko ekonomisko krīzi, ko parasti dēvē par "Lielo depresiju". Roosevelt iepazīstināja ar jaunu politiku, ko sauc par „New Deal”, lai risinātu šo krīzi. Lai gan sākumā tas bija veiksmīgs, „New Deal” nespēja ieviest būtiskas izmaiņas, lai pilnībā atgūtu ASV ekonomiku. Tas bija galvenais jautājums, kas veidoja pamatu republikāņu opozīcijas kampaņai. Tomēr Landon nebija pretrunā ar Roosevelt spēcīgo personību, un, galu galā, Roosevelt uzvarēja par cilvēku balsīm, ar savām vadošajām īpašībām, nevis ar savu politiku, kas, visticamāk, deva viņam vajadzīgo stimulu.
2. Calvin Coolidge uzvar John John, 1924 (25, 22%)
Amerikas Savienoto Valstu vēsturē 1924. gadā notikušās ASV prezidenta vēlēšanas bija otrās lielākās nogruvumu uzvaras, kad prezidents Calvin Coolidge, republikāņu kandidāts vēlēšanās, uzvarēja demokrātisko kandidātu Džonu Davisu. Coolidge bija priekšsēdētājs uz īsu laiku pēc prezidenta Warren G. Harding 1923. gada nāves. Īsā termiņš, ko apkalpo Coolidža, lielākoties bija mierīgs un veiksmīgs, ko raksturo acīmredzama valsts ekonomika un acīmredzama krīze ārvalstīs. Tātad, Coolidge jau bija iecienīts cilvēku, kad viņš piecēlās par prezidenta vēlēšanām 1924. gadā. Davis, no otras puses, bija maz pazīstams bijušais kongresmenis un konservatīvs demokrāts, kuru pat aizveda nozīmīga savas partijas daļa, ikviens no tiem atbalstīja progresīvo kandidātu M. LaFollette. Tika sagaidīts, ka Coolidge uzvarēs, un tā to darīja stilā.
1. Warren Harding uzvar James James Cox, 1920. gadā (26, 17%)
ASV prezidenta vēlēšanas 1920. gadā ietekmēja I Pasaules kara sekas. Valstij bija viens no sarežģītākajiem laikiem, un valstī bija pilnīgi haoss. Sabiedrība dusmojās ar izejošo prezidentu Woodrow Wilson, kurš tika uzskatīts par ļoti neveiksmīgu, strādājot ar saspringtajām situācijām, kas skar valsti. 1920. gada vēlēšanās demokrāti izvirzīja laikraksta izdevēju, gubernatoru Džeimsu M. Coksu kā prezidenta kandidātu, bet republikāņi izvēlējās citu laikraksta izdevēju Senatoru Warrenu G. Hardingu, lai darbotos kā savs. Kaut arī Cox darīja visu iespējamo, lai pārspētu Hardingu, pēdējais pilnībā ignorēja Coksu savās kampaņās, un gandrīz pilnībā koncentrējās uz kritiku par vēsturiskā Vilsona politiku. Līdz ar to sabiedrība atklāja ticību un līdzjūtību Hardinga vārdos, un sirsnīgi balsoja par šo republikāņu kandidātu, izveidojot Hardinga izpildvaras spēku ar lielu rezervi 1920. gada tautas balsojumā.
Lielākās tautas balsošanas uzvaras ASV prezidenta vēlēšanu vēsturē
| Rangs | Kandidāti | Uzvaras robeža | Gads |
|---|---|---|---|
| 1 | Warren Harding, Rep uzvar James Cox, Dem. | 26, 17% | 1920 |
| 2 | Calvin Coolidge, Rep uzvar John Davis, Dem. | 25, 22% | 1924 |
| 3 | Franklin Roosevelt, Dem. uzvar Alf Landon, Rep. | 24, 26% | 1936 |
| 4 | Richard Nixon, Rep. | 23, 15% | 1972 |
| 5 | Lyndon Johnson, Dem. uzvar Barry Goldwater, Rep. | 22, 58% | 1964 |
| 6 | Theodore Roosevelt, Rep uzvar Alton Brooks Parker, Dem. | 18, 83% | 1904 |
| 7 | Ronalds Reigans, Rep., Uzvar Walter Mondale, Dem. | 18, 21% | 1984 |
| 8 | Andrew Jackson, Dem. uzvar Henry Clay, NR | 17, 81% | 1832 |
| 9 | Franklin Roosevelt, Dem. uzvar Herbert Hoover, Rep. | 17, 76% | 1932 |
| 10 | Herberts Hoovers, Rep. | 17, 41% | 1928 |
| 11 | Dwight Eisenhower, Rep. Uzvar Adlai Stevenson, Dem. | 15, 40% | 1956 |
| 12 | Woodrow Wilson, Dem. uzvar Theodore Roosevelt, Prog. | 14, 44% | 1912 |
| 13 | Martin Van Buren, Dem. uzvar William Henry Harrison, Whig | 14, 20% | 1836 |
| 14 | Andrew Jackson, Dem. uzvar John Quincy Adams, NR | 12, 25% | 1828 |
| 15 | James Buchanan, Dem. uzvar John Fremont, Rep. | 12, 20% | 1856 |
| 16 | Ulysses Grant, Rep uzvar Horace Greeley, LR | 11, 80% | 1872 |
| 17 | Dwight Eisenhower, Rep. Uzvar Adlai Stevenson, Dem. | 10, 85% | 1952 |
| 18 | Abraham Linkolns, Rep. | 10, 13% | 1860 |
| 19 | Abraham Linkolns, Rep. | 10, 08% | 1864 |
| 20 | Franklin Roosevelt, Dem. uzvar Wendell Willkie, Rep. | 9, 96% | 1940 |
| 21 | Ronalds Reigans, Rep., Uzvar Jimmy Carter, Dem. | 9, 74% | 1980. gads |
| 22 | William Taft, Rep., Uzvar William Jennings Bryan, Dem. | 8, 53% | 1908 |
| 23 | Bill Clinton, Dem. uzvar Bobu Dolu, Rep. | 8, 51% | 1996 |
| 24 | Džordžs HW Bušs, Rep. | 7, 72% | 1988 |
| 25 | Franklin Roosevelt, Dem. uzvar Thomas Dewey, Rep. | 7, 50% | 1944 |
| 26 | Barack Obama, Dem. uzvar John McCain, Rep. | 7, 27% | 2008. gads |
| 27 | Franklin Pierce, Dem. uzvar Winfield Scott, Whig | 6, 95% | 1852 |
| 28 | William McKinley, Rep uzvar William Jennings Bryan, Dem. | 6, 12% | 1900 |
| 29 | William Henry Harrison, Whig uzvar Martin Van Buren, Dem. | 6.05% | 1840 |
| 30 | Bill Clinton, Dem. uzvar George HW Bush, Rep. | 5, 56% | 1992 |
| 31 | Ulysses Grant, Rep uzvar Horatio Seymour, Dem. | 5, 32% | 1868 |
| 32 | Zachary Taylor, Whig uzvar Lewis Cass, Dem. | 4, 79% | 1848 |
| 33 | Harijs Trūmens, Dem. uzvar Thomas Dewey, Rep. | 4, 48% | 1948 |
| 34 | William McKinley, Rep uzvar William Jennings Bryan, Dem. | 4, 31% | 1896 |
| 35 | Barack Obama, Dem. uzvar Mitt Romney, Rep. | 3, 86% | 2012. gads |
| 36 | Woodrow Wilson, Dem. uzvar Charles Evans Hughes, Rep. | 3, 12% | 1916 |
| 37 | Grover Cleveland, Dem. uzvar Benjamin Harrison, Rep. | 3, 01% | 1892 |
| 38 | Džordžs Bušs, Rep. | 2, 46% | 2004 |
| 39 | Jimmy Carter, Dem. uzvar Gerald Ford, Rep. | 2, 06% | 1976 |
| 40 | James Polk, Dem. uzvar Henrijs Clay, Whig | 1, 45% | 1844 |
| 41 | Richard Nixon, Rep. Uzvar Hubert Humphrey, Dem. | 0, 70% | 1968 |
| 42 | Grover Cleveland, Dem. uzvar James Blaine, Rep. | 0, 57% | 1884 |
| 43 | John Kennedy, Dem. uzvar Richard Nixon, Rep. | 0, 17% | 1960 |
| 44 | Džeimss Garfards, Rep., Uzvar Winfield Scott Hancock, Dem. | 0, 09% | 1880 |
| 45 | Džordžs Bušs, Rep. Uzvar Al Gore, Dem. | -0, 51% | 2000 |
| 46 | Benjamin Harrison, Rep uzvar Grover Cleveland, Dem. | -0, 83% | 1888 |
| 47 | Rutherford Hayes, Rep uzvar Samuel Tilden, Dem. | -3, 00% | 1876 |
| 48 | John Quincy Adams, D.-R. uzvar Andrew Jackson, D.-R. | -10, 44% | 1824 |
