Konkurence no neformālā sektora pasaules tirgū

Neoficiālais sektors vai neformālā ekonomika ir daļa no ekonomikas, ko valdība neuzliek nodokli, un to neuzrauga arī valsts iestādes. Neoficiālā sektora darbība nav valsts ekonomikas daļa, jo valdība tos nemaksā, un iestādes tos neuzrauga cieši. Neoficiālā ekonomika ir pelēks darba tirgus, jo strādājošie ir nodarbināti. nozarē. W. Arthur Lewis izmantoja terminu "neoficiāls sektors", lai aprakstītu nodarbinātību jaunattīstības valstīs. Šo terminu izmantoja arī, lai aprakstītu nodarbinātību, kas neietilpst mūsdienu rūpniecības sektorā. Neformālo sektoru raksturo viegla ienākšana, stabilu darba devēju un darbinieku attiecību trūkums un mazo uzņēmumu darbības. Neoficiālajā sektorā dominē mājās strādājošie un ielas ceļotāji. Zemāk mēs apspriežam nereģistrēto uzņēmumu konkurences globālo nozīmi.

Subsahāras Āfrika

Neskatoties uz to, ka pēdējo gadu laikā daudzās Subsahāras Āfrikas valstīs piedzīvoja izaugsmi, ir radušās salīdzinoši maz formālu darba vietu. Lielākajā daļā valstu bezdarba līmenis joprojām ir augsts. Lielākā daļa valstu nav pilnībā izmantojušas neformālo sektoru, lai pārvarētu nodarbinātības deficītu. Neoficiālais sektors Subsahāras Āfrikā veido 55, 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) un rada aptuveni 80% no visiem nodarbinātības veidiem. Deviņi no desmit darba ņēmējiem Subsahāras Āfrikā ir nodarbināti neformālajā sektorā, tādējādi lielākā daļa oficiālo uzņēmumu Subsahāras Āfrikā saskaras ar spēcīgu konkurenci no neoficiālā sektora. 65, 5% uzņēmēju organizāciju konkurē ar neoficiālo sektoru gan darba, gan tirgus, gan izejvielu jomā. Neoficiālais sektors Subsahāras Āfrikā ir saistīts ar nabadzību un sociālajiem jautājumiem. Tomēr šī teritorija ir izrādījusies reāls drauds uzņēmumiem, kas ražo dārgus produktus, piedāvājot zemākas cenas līdzīgām precēm.

Latīņamerika

Neoficiālais sektors ir piedāvājis vairāk nekā 27 miljonus darbavietu Latīņamerikas un Karību jūras reģiona jauniešiem tikai saskaņā ar Starptautisko Darba organizāciju. Sešas no desmit darba iespējām ir neformālā sektorā. Latīņamerikas neformālā ekonomika galvenokārt nodarbina jauniešus vecumā no 15 līdz 24 gadiem. Latīņamerikas oficiālie uzņēmumi joprojām saskaras ar neformālā sektora konkurenci. 32, 6% Latīņamerikas uzņēmumu tieši aizpilda resursus, darbaspēku un tirgu no neformālajām nozarēm. Lai gan Latīņamerikas neformālo sektoru raksturo zema alga, zemāks ražīgums un zema kvalitāte, nozare turpina piedāvāt alternatīvus mājsaimniecības ienākumus un nodarbinātību.

Karību jūras reģions

Neformālajam sektoram ir svarīga loma lielākajā daļā Karību reģiona salu valstu ekonomikā. Lai gan vairumā valstu nozare tiek ignorēta, tā nodrošina ļoti nepieciešamo ienākumu avotu vairumam ģimeņu. Nozare piedzīvo strauju izaugsmi, jo tā piedāvā alternatīvu iztikas avotu daudziem cilvēkiem ārpus oficiālā sektora. Neformālā sektora pieaugums galvenokārt ir ietekmējis oficiālo uzņēmumu darbību. Karību jūras reģionā 58, 9% uzņēmumu ir tieši aizpildījušies no neoficiālā sektora tirgus daļas, darbaspēka un izejvielu jomā. Tā kā turpinās pieprasījums pēc vairāk preču, neoficiālais sektors joprojām gūst labumu no Karību jūras reģiona zemo ienākumu gūstekņiem.

Neformālais sektors ir svarīga globālās ekonomikas sastāvdaļa

Lielākajā daļā valstu oficiālie uzņēmumi saskaras ar tiešu konkurenci no neformālā sektora uzņēmumiem, jo ​​īpaši attiecībā uz izejvielām, darbaspēku, tirgus daļām un patērētāju atzīšanu. Tomēr lielākā daļa valstu vēl aizņem un veicina neformālā sektora darbību. Citi pasaules reģioni, kuros reģistrētie uzņēmumi saskaras ar tiešu un ievērojamu neformālo sektoru konkurenci, ir arābu valodā runājošie reģioni, Austrumāzija un Klusā okeāna reģions, Dienvidāzija, Tuvie Austrumi un Ziemeļāfrika, Vidusāzija, Centrāleiropa un Baltijas jūra. Un Rietumeiropu mazākā mērā.

Konkurence no neformālā sektora pasaules tirgū

Rangs	Pasaules reģions	Uzņēmumu skaits, kas konkurē pret nereģistrētiem uzņēmumiem
1	Subsahāras Āfrika	65, 5%
2	Latīņamerika	62, 6%
3	Karību jūras reģions	58, 9%
4	Arābu valodā runājošie reģioni	50, 2%
5	Austrumāzija un Klusā okeāna valstis	44, 8%
6	Dienvidāzija	41, 1%
7	Tuvie Austrumi un Ziemeļāfrika	40, 1%
8	Vidusāzija	38, 1%
9	Centrāleiropa un Baltijas valstis	37, 2%
10	Rietumeiropa	36, 9%