Kas un kur ir Okotok?

Lielais klints, kas pazīstams kā Okotok, melnā kājā, ir milzīgs laukakmens Kanādas prērijā, kas atrodas uz samērā līdzenas un tukšas virsmas. Akmens ir daļa no 580 jūdžu garas Foothill Erratic vilciena tūkstošiem atšķirīgu kvarcītu, kas stiepjas gar Rocky Mountains austrumu daļu. Stūra drosmīgāka ir sadalīta divās daļās, kuru garums ir 135 līdz 60 pēdas un 30 pēdas augsts un sastāv no bieza gultnes kvarcīta. Okotok atrodas aptuveni 5 jūdzes uz rietumiem no Okotoksas pilsētas Alberta. Akmeņi sver aptuveni 16 500 tonnas, un to var redzēt pat attālumā prērijā. Alberta vietējie pamatiedzīvotāji to varēja izmantot kā orientieri.

Lielā klints ģeoloģija

Pleistocēna periodam beidzoties, apmēram pirms 12 000-17 000 gadiem, Athabasca upes ielejas augšējās daļas skāra milzīgs nogruvums, kā rezultātā miljoniem tonnu kvarcīta un ar to saistītā satura bīdījās no kalna uz augšu ielejas ledājs. Liels Gog grupas kvarcīta daudzums tika nogādāts austrumu virzienā ar ielejas ledāju. Tā kā kvarcīts tika pārvadāts virs ledāja, tas nesalauzās ar transportējošo ledāju. Kad transportējamais ledus loksnes izkusa, kvarcīts un ar to saistītais saturs izveidoja Foothill Erratics vilcienu, kas ir garš akmeņu līnija. Big Rock vai Okotok ir viens no deponētajiem kvarcīta iežiem, kas radušies Athabasca upes ielejā un transportēti uz pašreizējo atrašanās vietu.

Vēsture

Lielais klints pirmo reizi Blackfoot izmantoja kā nozīmīgu orientieri, lai atrastu aitu upi. Pirms eiropieši apmetās uz šo apgabalu, klints galvenokārt bija populārs vietējo iedzīvotāju vidū. Pilsētas nosaukums (Okotoks) tika radīts no Blackfoot vārda “O'kotok”, kas nozīmē “rock”. Bick Rock satur senās fotogrāfijas, un vietējie iedzīvotāji to uzskatīja par zāļu klintīm. Valdība 1970. gados pasludināja par provinces vēsturisko vietu, lai saglabātu tās kultūras un ģeoloģisko nozīmi.