Kas ir konfliktu teorija?
Konfliktu teorija norāda, ka sabiedrība ir nepārtrauktā konfliktā par konkurenci par resursiem, kas ir ierobežoti. Tajā arī norādīts, ka atbilstība tiek nodrošināta, izmantojot dominēšanu un spēku, nevis vienprātību.
Marxa konfliktu teorija paskaidroja
Karl Marx sākotnēji pieņēma konfliktu teoriju, lai izskaidrotu, kāpēc sabiedrība bija orientēta uz naudu. Karls Marks norādīja, ka daudzi konflikti sabiedrībā bija resursu trūkuma rezultāts. Tas arī bija domāts, lai izskaidrotu, kāpēc bagātie mēģināja turēt to, kas viņiem bija, pat ja tas nozīmēja nabadzīgo nomākšanu. Marx bija pētījis konfliktu starp bagātajām un nabadzīgajām klasēm attiecībā uz resursu kontroli. Viņš bija nosaucis par bagāto, vai buržuāziju, turklāt lielāko daļu varas, lai gan tas bija neliels. Viņi bija kapitālisti, zemes īpašnieki un rūpnieki, kas kontrolēja nozīmīgus resursus sabiedrībā. No otras puses, nabadzīgie jeb proletariāti, kas veidoja lielāko sabiedrības daļu, tomēr bija apspiesti. Šie indivīdi pielika daudz pūļu, lai radītu resursus, bet viņi saņēma maz vai neko.
Marks zināja par buržuāzijas nepareizo domāšanu un pārliecību, ka viņu bagātība ir privāta. Buržuāzija uzskatīja, ka viņi bija bagāti, jo viņi bija strādīgi un izglītoti, kamēr nabadzīgie bija neizdevīgi viņu slinkuma un analfabētisma dēļ. Viņš to noraidīja, mēģinot ieviest proletariāta klases apziņu. Viņš vēlējās, lai darba klase paceltos un iznīcinātu kapitālistisko sistēmu.
Marx uzskatīja, ka darba klases pieaugums palīdzētu izvairīties no turpmākiem konfliktiem, kas rodas nevienmērīga resursu sadalījuma rezultātā. Lai to atrisinātu, viņš ierosināja ieviest sociālismu. Šajā sistēmā ikviens iegūst vienādu resursu daļu, kas teorētiski novestu pie miera un stabilitātes.
Konfliktu teorijas piemēri
- 2008. gada finanšu krīze: pēc 2008. gada finanšu krīzes notika daudzi protesti, kas parādīja dusmas sajūtu amerikāņu vidū. Iedzīvotāji bija zaudējuši savus uzkrājumus un ieguldījumus, bet no valdības saņemtais atbalsts tikai labvēlīgi ietekmēja elites bankas un privātpersonas.
- Dzimumu algu atšķirība: vīriešu un sieviešu atalgojuma atšķirības var izmantot arī kā konfliktu teorijas piemēru. Sieviešu darba ņēmēji bieži tiek ignorēti, un paaugstināšana ir lielāka iespēja vīriešiem.
- Rasu diskriminācija: rasistiski informēti aizspriedumi, ar kuriem saskaras marginalizētas cilvēku grupas, ir konfliktu teorijas piemērs, jo pastāv nevienlīdzība dzīves kvalitātes un piekļuves iespēju dēļ.
- Karš: viens konflikta teorijas piemērs, ko piemēro karam, varētu būt konflikts Dienvidsudānā, kas izriet no resursu sadales. Elites ieņēmumi no naftas tiek apšaubīti. Šī cīņa līdz šim ir padarījusi mieru ļoti nenoteiktu. Šo pašu iemeslu dēļ Dienvidsudāna bija sadalījusies no Sudānas. Ziemeļi bija diskriminējuši Dienvidu resursus, un tas noveda pie pilsoņu kara, kas ilga 22 gadus.
Konfliktu teorijas kritika
Marksa konfliktu teorija ir kritizēta par to, ka tā ir pārāk sarežģīta jēdzienu pārmērīga vienkāršošana. Lai gan konfliktu teorija ir slavēta par to, ka tā spēj efektīvi izprast, kāpēc sabiedrības koncepcijas nedarbojas, tā ir kritizēta kā nespēja izskaidrot, kāpēc jēdzieni nedarbojas. Konfliktu teorijas pretējais ir strukturālais funkcionālisms, kas apgalvo, ka sabiedrība strādā kopīgi, lai sasniegtu kopīgu mērķi. Tomēr, neskatoties uz šiem atspēkojumiem, konfliktu teorija ir spēcīgi ietekmējusi sekojošās teorijas, piemēram, globalizācija, feministiskās teorijas un postmodernā diskursa.
