Kas ir Apvienoto Nāciju Organizācija?
Ievads
Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) ir starpvaldību organizācija, kuras sastāvā ir 193 valstis. Tā var rīkoties tādos starptautiski svarīgos jautājumos kā tie, kas saskaras ar humānismu. Proti, tie ietver mieru un drošību, klimata pārmaiņas, ilgtspējīgu attīstību, cilvēktiesības, atbruņošanos, terorismu, humanitārās un veselības ārkārtas situācijas, dzimumu līdztiesību, efektīvu pārvaldību un lauksaimniecības produkciju. ANO ir lielākā pasaules valstu grupa. Tā ļauj dialogam un sarunām starp tās locekļiem, lai kopā risinātu pasaules aktuālākās problēmas. Tāpēc tā neapšaubāmi ir viena no spēcīgākajām un svarīgākajām organizācijām pasaulē.
Atbilstība
ANO tiek lūgta palīdzība, vadība un koordinācija dabas katastrofu gadījumā. Ņemot vērā tādas problēmas kā klimata pārmaiņas, terorisms, slimības vai nabadzība, ANO nodrošina platformu starptautiskai sadarbībai. Situācijās, kad starp karojošajām grupām ir miers, ANO organizē miera uzturētājus, pārrauga vēlēšanas un rada stabilitāti. ANO paredz forumus, kuros tās biedri var paust savu viedokli vairākās arēnās. Tajā ietilpst Ģenerālā asambleja, Drošības padome (SC), Ekonomikas un sociālo lietu padome (ECOSOC) un citas struktūras un komitejas. ANO darbs sasniedz katru pasaules stūri. Lai gan vislabāk pazīstams kā miera uzturēšana, konfliktu novēršana un humānā palīdzība, ir daudzi citi veidi, kā ANO un tās sistēmas ietekmē miljardus dzīvību un padara pasauli par labāku vietu jebkurā laikā. ANO strādā ar dažādiem jautājumiem, sākot no ilgtspējīgas attīstības, vides aizsardzības un bēgļu aizsardzības, katastrofu seku likvidēšanas, pretterorisma, atbruņošanās un neizplatīšanas, lai veicinātu demokrātiju, cilvēktiesības, dzimumu līdztiesību un sieviešu attīstību. Tas arī atvieglo tās dalībniekiem efektīvu praksi, kas saistīta ar pārvaldību, ekonomisko un sociālo attīstību, starptautisko veselību, mīnu iznīcināšanu, pārtikas ražošanas paplašināšanu un vairāk. Tas viss tiek darīts, lai sasniegtu savus mērķus un koordinētu centienus drošākai pasaulei gan šai, gan nākamajām paaudzēm. Īsāk sakot, Apvienoto Nāciju Organizācijas darbs ir būtisks, lai veidotu labāku pasauli cilvēcei un uzturētu mieru visā pasaulē.
Vēsture
ANO oficiāli izveidojās 1945. gada 24. oktobrī. Šajā dienā stājās spēkā Apvienoto Nāciju Organizācijas harta, kas tika pieņemta un parakstīta 1945. gada 26. jūnijā. ANO diena katru gadu tiek atzīmēta 24. oktobrī. 1945. gadā Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautiskās organizācijas konferencē, kurā tika izstrādāta Apvienoto Nāciju Organizācijas harta, piecdesmit valstu pārstāvji sanāca Sanfrancisko, ASV Kalifornijas štatā. Sanfrancisko konferencē, kas tika sasaukta 1945. gada 25. aprīlī, vadīja Lielbritānijas premjerministrs Franklins Roustevels, Lielbritānijas premjerministrs Vindstons Čērčils un padomju premjerministrs Džozefs Staļins, un tajā piedalījās piecdesmit valstu pārstāvji, tostarp deviņas kontinentālās Eiropas valstis, 21 ziemeļi, Centrālās un Dienvidamerikas republikas, septiņas Tuvo Austrumu valstis, piecas Lielbritānijas Sadraudzības valstis, divas padomju republikas (papildus PSRS), divas Austrumāzijas valstis un trīs Āfrikas valstis. Delegāti apsprieda, pamatojoties uz priekšlikumiem, ko izstrādājuši Ķīnas, Padomju Savienības, Apvienotās Karalistes un ASV pārstāvji. Tie iepriekš bija izstrādāti Dumbarton Oaks, Kolumbijas apgabalā, Amerikas Savienotajās Valstīs, no 1944. gada augusta līdz oktobrim. Hartu parakstīja 1945. gada 24. jūnijā piecdesmit valstu pārstāvji. Polija, kas nebija pārstāvēta konferencē, to drīz parakstīja, lai kļūtu par vienu no 51 sākotnējām dalībvalstīm. ANO oficiāli izveidojās 1945. gada 24. oktobrī, kad hartu ratificēja Ķīna, Francija, Padomju Savienība, Apvienotā Karaliste un Amerikas Savienotās Valstis, kā arī citu parakstītāju vairākums.
Tautu līga un ANO (pirms 1945. gada)
Amerikāņu Woodrow Wilson un Edward House, angļu, Robert Cecil un Jan Smuts, un citu Tautu līgas prāta dzimtene bija 1919. gadā izveidojusies pēc Pirmā pasaules kara beigām. Savādi, Amerikas Savienotās Valstis nekad nav pievienojušās. Šī līga, neskatoties uz tās nodomiem, galu galā nespēja sasniegt mieru starptautisku strīdu šķīrējtiesā, par ko liecina Japānas, Nacistiskās Vācijas un Itālijas asu pieaugums. Otrā pasaules kara beigās to aizstāja ANO. 1946. gada 18. aprīlī Līga nodeva visus savus aktīvus ANO.
Līgas galvenais kolektīvās drošības mērķis bija novērst karu. 20. gadsimta divdesmitajos gados Nāciju līga piedalījās Vācijas mēģinājuma saskaņošanā ar Franciju un Lielbritāniju. Tomēr šie centieni neizdevās Itālijas, Vācijas un Japānas 1930. gadu teritoriālās agresijas dēļ. Līga drīz pārtrauca darboties kā kolektīvās drošības organizācija, lai gan tās sociālā un ekonomiskā darbība turpinājās līdz Otrā pasaules kara beigām. Tomēr 1940. gadu sākumā pieaugošais Otrā pasaules karš kļuva par reālu stimulu ASV, Lielbritānijai un Padomju Savienībai sākt izstrādāt sākotnējo ANO deklarāciju. Šo deklarāciju 1942. gada janvārī parakstīja 26 valstis, kā oficiālu opozīciju pret Vāciju, Itāliju un Japānu, kas tika atzītas par asu pilnvarām. Nosaukumu "Apvienoto Nāciju Organizācija" veidoja ASV prezidents Franklins D. Roosevelts, un to pirmo reizi izmantoja Apvienoto Nāciju Organizācijas 1942. gada 1. janvāra deklarācijā.
ANO: ievērojamu notikumu laika grafiks
1956. gada novembris : Ģenerālās asamblejas pirmā ārkārtas sesija tikās Suecas kanāla krīzē un nolēma izveidot pirmo ANO miera uzturēšanas spēku. Šie spēki tika saukti par ANO ārkārtas spēkiem (UNEF).
1960. gada septembris : Septiņpadsmit nesen neatkarīgas valstis, sešpadsmit no Āfrikas, pievienojas ANO. Tas bija lielākais dalības pieaugums vienā gadā.
1972. gada jūnijs : Pirmā ANO Vides konference notika Stokholmā, Zviedrijā. Tā rezultātā tika izveidota ANO Vides programma (UNEP), kuras galvenā mītne atrodas Nairobi, Kenijā.
1974. gada novembris : Pirmā Pasaules Pārtikas konference notika, lai izpētītu pārtikas ražošanas un patēriņa globālo problēmu.
1975. gada jūnijs : Meksikā notika pirmā pasaules sieviešu konference.
1981. gada novembris : GA pieņēma deklarāciju par visu veidu neiecietības un diskriminācijas izskaušanu reliģijas vai pārliecības dēļ.
1980. gada decembris : ANO Jūras tiesību konvenciju parakstīja 117 valstis un divas organizācijas. Tas bija lielākais parakstu skaits, kas kādreiz tika panākts līgumā pirmajā dienā.
1987. gada septembris : tika parakstīts Monreālas protokols. Tā mērķis bija samazināt ozona slāni noārdošo vielu ražošanu un patēriņu.
1992. gada jūnijs : “Zemes samits” notika Rio de Žaneirā, Brazīlijā. To apmeklēja vairāk nekā simts valstu vadītāji. Tā izveidoja “Agenda 21” - rīcības plānu ilgtspējīgai attīstībai.
1993. gada jūnijs : Vīnē, Austrijā, notika Pasaules cilvēktiesību konference.
1995. gada oktobris : ANO galvenajā mītnē notika īpaša piemiņas sanāksme, kas beidzās ar Apvienoto Nāciju Organizācijas piecdesmitās gadadienas ievērošanu.
2002. gada augusts : Pasaules augstākā līmeņa sanāksme par ilgtspējīgu attīstību notika Johannesburgā, Dienvidāfrikā. Augstākā līmeņa sanāksme ieteica vairākus pasākumus, lai samazinātu nabadzību un aizsargātu vidi.
2003. gada oktobris : tika pieņemta Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencija pret korupciju.
2010. gada decembris : ANO ģenerālsekretārs uzsāka globālu aicinājumu dekriminalizēt homoseksualitāti, kā arī pieņemt citus pasākumus, lai aizsargātu lesbiešu, geju, biseksuāļu un transpersonu tiesības visā pasaulē.
2014. gada janvāris : ANO reaģēja uz Ebolas epidēmiju Rietumāfrikā ar savu pirmo ārkārtas veselības misiju (UNMEER), lai atvieglotu skarto valstu centienus tikt galā ar krīzi.
ANO: struktūra, pienākumi un pilnvaras
ANO sistēma balstās uz sešiem galvenajiem orgāniem. Visi šie neatņemamie orgāni tika izveidoti 1945. gadā, kad tika izveidota ANO. Šīs struktūras ir Ģenerālā asambleja, Drošības Coumcil, ECOSOC, Aizbildnības padome, Starptautiskā Tiesa un ANO Sekretariāts. Aizbildnības padome pārtrauca savu darbību 1994. gadā pēc Palau pēdējās neatkarīgās pilnvarotās valsts neatkarības.
Ģenerālā asambleja (GA) ir galvenais ANO padomdevējs, politikas veidotājs un pārstāvis. To var uzskatīt par "Pasaules Parlamentu", kurā ir pārstāvētas visas 193 ANO dalībvalstis. Lēmumiem par svarīgiem jautājumiem, piemēram, par mieru un drošību, jaunu dalībnieku uzņemšanu un budžeta jautājumiem, ir vajadzīgs divu trešdaļu vairākums. Tikmēr citi lēmumi prasa tikai vienkāršu balsu vairākumu.
Saskaņā ar ANO hartu Drošības padomei ir uzticēta galvenā atbildība par starptautiskā miera un drošības uzturēšanu. SC neapšaubāmi ir visspēcīgākais ANO orgāns. Uzraudzības komiteja iesaka ĢS iecelt ģenerālsekretāru un uzņemties ANO jaunas dalībvalstis. Kopā ar ĢS Uzraudzības komiteja ievēl Starptautiskās tiesas tiesnešus. Lai gan citas ANO struktūras var sniegt ieteikumus tikai dalībvalstīm, Uzraudzības komitejai ir tiesības pieņemt saistošus lēmumus, ko dalībvalstis ir piekritušas veikt.
Ekonomikas un sociālo lietu padome (ECOSOC) ir ANO sistēmas pamatā, lai veicinātu trīs ilgtspējīgas attīstības dimensijas. Proti, tās ir ekonomiskās, sociālās un vides attīstības jomas. ECOSOC ir atbildīga par koordināciju, politikas pārskatīšanu, politikas dialogu un ieteikumu sniegšanu. Tā ir arī atbildīga par starptautiski saskaņotu attīstības mērķu īstenošanu, kā arī par turpmākiem pasākumiem saistībā ar nozīmīgām ANO konferencēm un augstākā līmeņa sanāksmēm.
Aizbildnības padome tika izveidota, lai nodrošinātu vienpadsmit uzticamības teritoriju starptautisko uzraudzību, kuras bija pakļautas septiņu dalībvalstu pārvaldībai, un nodrošināt, ka tika veikti atbilstoši pasākumi, lai sagatavotu teritorijas pašpārvaldei un neatkarībai. Padome apturēja savu darbību 1994. gada 1. novembrī, jo tas bija tad, kad pēdējā trasta teritorija bija sasniegusi pašpārvaldi vai neatkarību.
Starptautiskā tiesa ir ANO tiesu iestāde. Atšķirībā no citiem orgāniem, kas atrodas Ņujorkā, Starptautiskā tiesa atrodas Miera pilī Hāgā (Nīderlandē). Tiesas uzdevums ir saskaņā ar starptautiskajām tiesībām atrisināt dalībvalstu iesniegtos juridiskos strīdus un sniegt padomus par citu ANO orgānu un specializēto aģentūru iesniegtajiem juridiskajiem jautājumiem.
Sekretariāts sastāv no ģenerālsekretāra un ANO darbiniekiem, kas veic ANO ikdienas darbu, kā to pilnvarojuši citi galvenie orgāni.
Konflikti un kritika
ANO ir vairāk nekā septiņdesmit gadus veca, un tās attīstības stratēģijas bieži vien tiek pakļautas daudzu frontu uzbrukumiem. Tas tiek plaši uzskatīts par birokrātiski smags, ļoti dārgs un pat vājš slikta personāla un darbā pieņemšanas prakse. Ir uzdoti arī jautājumi par ANO nozīmi, risinot jaunās problēmas, ar kurām šodien saskaras globālā drošība. Kopš ANO izveides pasaule ir daudz mainījusies. Neskatoties uz to, ka ANO locekļu skaits ir gandrīz četrkāršojies, Drošības padome, kas faktiski kontrolē visu ANO galveno lēmumu pieņemšanu, joprojām ir Otrā pasaules kara uzvarētāji.
Neskatoties uz lielo darbu miera uzturēšanā un cilvēktiesību aizsardzībā, ANO ir noraidīta arī kā diktatūru denonsēšana un milzīga birokrātija. Daudzi saka, ka, lai gan ANO domājams, ka viņš karā dodas miera vārdā, tas ir bijis kluss apkārtējais cilvēks ar vairāku genocīdu palīdzību. Tomēr ANO reforma nav politiski neitrāls uzdevums. Daudzi cilvēki vēlētos redzēt spēcīgāku un efektīvāku daudzpusēju organizāciju, bet varenās dalībvalstu valdības parasti iebilst pret spēcīgu institūciju, un tās bieži izmanto savas pilnvaras, lai bloķētu jebkādas pārmaiņas, kas varētu apdraudēt viņu dominējošo stāvokli.
