Kāpēc ir svarīgi aizsargāt mitrājus?

Mitrums ir ekosistēma, ko applūst ūdens, un lielākā daļa procesu notiek bez skābekļa. Mitrājas var applūst sezonāli vai pastāvīgi, un ūdens var būt saldūdens, sālsūdens vai sālsūdens. Mitrā zona atšķiras no citiem ūdensobjektiem galvenokārt tādēļ, ka ekosistēmā augošie ūdens augi ir īpaši pielāgoti mitrzemju hidrolītiskajai augsnei. Hidrogēnā augsne ir piesātināta ar ūdeni sezonāli vai pastāvīgi, tādējādi radot skābekli nesaturošu vidi.

Kur atrodas mitrāji?

Visu pasaules ekosistēmu vidū mitrāji tiek uzskatīti par bioloģiski visdaudzveidīgākajiem, jo ​​tie satur plašu floru un faunu. Šīs ekosistēmas pastāv dabiski visos kontinentos, un galvenie veidi ir purvi, purvi, purvi un purvi. Apakšzemes mitrāji ietver mangrovju mežus, pavasara baseinus un palienes. Daži no lielākajiem mitrājiem pasaulē ir Rietumu Sibīrijas līdzenums (Krievija), Pantanāls (Brazīlija, Bolīvija un Paragvaja) un Amazones upes baseins (daudzas Dienvidamerikas valstis).

Kāpēc ir svarīgi saglabāt mitrājus?

Mitrājas darbojas kā dabas ūdens krātuves, kas novērš plūdus. Tā kā lielākā daļa palieņu veido tuvu lielāko upju mutēm, tie palēnina ūdens ātrumu un ļauj tai nokļūt, tādējādi novēršot plūdus. Šādu palieņu piemēri ir Nigēra upes iekšzemes delta un Okavango upes iekšzemes delta. Ja cilvēki traucē upju dabisko gaitu un noplūdes palienēm, tad plūdu iespējamība palielinās.

Mitrāji arī papildina ūdeni zemē, jo virszemes ūdeņi un gruntsūdeņi ir tieši saistīti. Ūdens nesējslāņi ir zemūdens avotu piemērs, kas nodrošina aptuveni 95% no pasaules dzeramā ūdens. Turklāt mitrāji var būt izplūdes zona, ja ir pārāk daudz pazemes ūdeņu. Cilvēka darbības, piemēram, apūdeņošana, izmanto arī gruntsūdeņus. Tomēr pārmērīga ūdens izmantošana un augošais ūdens trūkums tagad ir nopietnas globālas bažas.

Ja mitrāji gar lielu ūdenstilpju krastu, tie kalpo kā aizsardzība pret vardarbīgiem viļņiem un vētrām. Lai gan šie mitrāji nevar apturēt vētras, viņi var samazināt savu enerģiju. Tomēr, tā kā piekrastes teritorijas arvien vairāk tiek attīstītas cilvēku apdzīvošanai, šī aizsardzība kļūst mazāka. Turklāt mitrāji var būt nozīmīgas tūrisma un atpūtas zonas, un mitrzemju zudums negatīvi ietekmēs tūrismu.

Tā kā mitrzemju cikls nogulsnes un barības vielas, tās dabiski attīra ūdeni. Mitrājas izfiltrē barības vielas augu izmantošanai un ražo tīru ūdeni. Šie augi palīdz saglabāt mitrāju bagātīgo bioloģisko daudzveidību. Diemžēl cilvēku iejaukšanās un iejaukšanās ir novedusi pie ūdens līmeņa izmaiņām, tādējādi samazinot mitrzemju spēju attīrīt ūdeni. Augi, kas ir atkarīgi no šī ūdens un uzturvielām, arī ir negatīvi ietekmēti.

Mitrāji arī darbojas kā oglekļa izlietne, kas uzglabā siltumnīcefekta gāzes un pārveido oglekļa dioksīdu par augu materiālu, izmantojot fotosintēzi. Mitrāji var arī uzglabāt un regulēt ūdeni. Piemēram, mitrāji katru gadu var uzglabāt aptuveni 44, 6 miljonus tonnu oglekļa. Attiecīgi valdības un indivīdi arvien vairāk cenšas uzlabot mitrāju saglabāšanu.