Kāda veida valdībai ir Šveice?

Šveice ir vistuvākā valsts pasaulē, kurai ir tieša demokrātija, kurā pilsoņi var apstrīdēt jebkuru likumu, par kuru balsojis federālā asambleja. Šveices izpildvaras, tiesu un likumdošanas institūcijas tiek organizētas federālā, kantona un kopienas līmenī. Šveicei, atšķirībā no daudzām citām Eiropas valstīm, nav prezidenta vai premjerministra, un valsts pilsoņi ir varas virsotnē.

Šveices Federālā asambleja

Federālā asambleja vai likumdevējs sastāv no Nacionālās padomes un valstu padomes. Valstu padomē ir 46 locekļi, kas pārstāv kantonus. Pēc katriem četriem gadiem Šveices pilsoņi balso par 200 locekļiem, lai izveidotu Nacionālo padomi. Abas parlamenta palātas uzņemas likumdošanas pienākumus, un viņu sēdes parlamentā ir pieejamas pilsoņiem. Ikviens pilsonis var apstrīdēt jebkuru likumu vai Federālās asamblejas ierosināto grozījumu.

Šveices Federālā padome

Seši locekļi veido izpildvaru, kas ir Šveices Federālā padome. Viņi iesaistās tajā, ko var dēvēt par kolektīvo prezidentūru un kurus ievēl parlamenta pārstāvji. Katrs no šiem locekļiem vada federālo departamentu (ministriju). Septiņi valsts dienesti ir finanses, ekonomika un izglītība, iekšlietas, aizsardzība un sports, enerģētika, satiksme un vide un tiesiskums.

Federālās padomes locekļi ir no četrām augstākajām partijām valstī, un tas ļoti palīdz veidot stabilu valdību. Federālās padomes locekļa amata pilnvaru termiņš nav ierobežots.

Šveices Konfederācijas prezidents, kas ir lielā mērā svinīga loma, katru gadu mainās starp dalībniekiem. Pārstāvniecības prezidents pārstāv valsti starptautiskās konferencēs, nosaka darba kārtību, kas jāapspriež iknedēļas konferencēs, un adresē pilsoņus valsts svētku dienās.

Šveices tiesu iestādes

Tiesu sistēmas nosaukums ir Federālā Augstākā tiesa. Tiesas tiesnešus ievēl Federālā asambleja ik pēc sešiem gadiem. Augstākā tiesa ir pārsūdzības tiesa pēc kantonu tiesām. Augstākā tiesa arī saņem apelācijas par federālās pārvaldes administratīvajiem nolēmumiem.

Kantonas administrācijas

Kostoni Sviedru federācijās organizējas, ievērojot likumus un politiku, federālo konstitūciju un minoritātes. Katram kantonam ir konstitūcija un ievēl vidēji 5 locekļus, lai izveidotu kantona valdību. Lielākajai daļai kantonu ir arī viens parlaments. Federālās valdības deleģē daudzus savus pienākumus kantonu administrācijām. 6 no 26 kantoniem valstī tiek uzskatīti par puskantoniem, bet visiem kantoniem ir vienādas autonomijas un kompetences tiesības. Kantoniem ir bruņoti policijas spēki, kas vada universitātes un slimnīcas un iekasē ienākuma nodokļus.

Vēlēšanas un referendumi

Šveices vēlētāji katru gadu vismaz četras reizes var balsot par valstu priekšlikumu jautājumiem. Šveices vēlētājiem ir lielāka nozīme valsts un kantonu lietās nekā jebkur citur pasaulē. Šveices vēlētāji ievēl kantonu valdību un Federālās asamblejas locekļus.

Politiskās partijas Šveicē

Piecas lielākās partijas ir pārstāvētas valsts federālajā padomē. Šīs partijas ir Brīvās demokrātijas partija, Kristīgo demokrātu partija, Sociāldemokrātiskā partija, Šveices Konservatīvo partija un Šveices Tautas partija.