Kāda veida valdībai ir Japāna?

Japānas valdība

Japānas valdība ir konstitucionāla monarhija, kurā imperatora vara attiecas tikai uz svinīgiem pienākumiem. Valdībai ir trīs filiāles, izpildvara, likumdevējs un tiesu iestādes. Imperators ir valsts vadītājs un imperatora ģimene. Viņa nostāja nekādā veidā neietekmē valdības darbību. Tāpēc premjerministrs ir valdības vadītājs. Japānas konstitūcija tika pieņemta 1947. gadā, un kopš tā pieņemšanas tā nav grozīta.

Japānas valdības izpildvara

Japānas valdības izpildvaru veido Ministru prezidents un Ministru kabinets. Ministru prezidents ir gan izpildvaras, gan Ministru kabineta vadītājs. Likumdevējs viņu ieceļ amatā uz četriem gadiem. Viņš ir atbildīgs par izpildvaras darbību kontroli un uzraudzību, kā arī ir Japānas pašaizsardzības spēku vadītājs. Viņš iesniedz likumprojektu likumdevējam, paraksta likumus un var pasludināt ārkārtas stāvokli.

Ministru kabinets ietver valsts ministrus, kurus premjerministrs ieceļ vai atlaiž. Saskaņā ar likumu šo ministru skaits nedrīkst pārsniegt četrpadsmit, un ārkārtas apstākļos tas var palielināties tikai līdz deviņpadsmit. Ministru kabinets var atkāpties no amata, ja Diēta Pārstāvju palāta balso par neuzticību vai ja premjerministra amats ir brīvs. Tā ir atbildīga par valsts lietu vadīšanu, ārlietu vadību, līgumu slēgšanu, civildienesta administrēšanu un budžeta sagatavošanu.

Japānas valdības likumdošanas nodaļa

Likumdošanas nozare ir Valsts diēta. Tas ir divpalātu orgāns, kas sastāv no Pārstāvju palātas un Padomju palātas. Konstitūcija to atbalsta kā valsts varas augstāko orgānu un vienīgo likumdošanas orgānu valstī. Tās funkcijas ietver likumu izstrādi, valsts budžeta apstiprināšanu, līgumu slēgšanas apstiprināšanu un premjerministra atlasi. Tā var arī grozīt Konstitūciju, izstrādājot izmaiņas un iesniedzot tos apstiprināšanai. Mājas var veikt izmeklēšanu par valdību, pieprasīt liecinieku klātbūtni, sagatavot ierakstus un lūgt premjerministru un citus ministrus sniegt paskaidrojumus par valsts lietām.

Japānas tiesu iestādes

Japānas valdības tiesu iestādē ir Augstākā tiesa, augstākās tiesas, rajona tiesas, ģimenes tiesas un kopsavilkuma tiesas. Tā ir neatkarīga no likumdevēja un izpildvaras. Augstākās tiesas tiesnesi var noraidīt ar referendumu, kas notiek Pārstāvju palātas locekļu vispārējo vēlēšanu laikā, un pēc tam beidzas pirmās vispārējās vēlēšanas uz desmit gadiem. Imperators ieceļ galveno tiesnesi, kamēr Ministru kabinets ieceļ citus tiesnešus imperatora klātbūtnē.

Japānas pašvaldība

Japānā ir 47 administratīvās nodaļas, kas ietver vienu lielpilsētu rajonu, divas pilsētas prefektūras, 43 lauku apgabalus un vienu rajonu. Galvenās pilsētas ir iedalītas nodaļās, pēc tam tālāk sadalītas pilsētās, novados un novados. Katram iecirknim ir tās mērs un montāža. Ciemati ir mazākās vienības, un to mēru kalpo četri gadi. Katrā jurisdikcijā pašvaldībās ir gubernators vai mērs. Pašvaldībā valda varas nodalīšana, un Asambleja var atteikties no Ministru kabineta bez balsstiesībām un var noteikt likumus, ko sauc par vietējiem rīkojumiem vai noteikumiem. Pašvaldībām ir arī citas komitejas, piemēram, skolu padomes, personāla komitejas un revīzijas komitejas.

Vēlēšanas Japānā

Japānā ir trīs veidu vēlēšanas, kuras ievēl Pārstāvju palātu, kas notiek ik pēc četriem gadiem, padomes locekļu vēlēšanas ik pēc trim gadiem, un vietējās vēlēšanas ik pēc četriem gadiem prefabos un pašvaldībās. Centrālā vēlēšanu administrācijas komiteja pārrauga valsts vēlēšanas, izmantojot dažādas komitejas dažādos līmeņos. Personai ir jābūt 25 gadus vecai vai vecākai, lai pārstāvētu Pārstāvju palātas atrašanās vietu, un 30 gadi, lai viņš būtu tiesīgs uz padomes locekļu mītnes vietu.

Japānas konstitūcijas loma

Saskaņā ar Japānas Konstitūcijas 9. pantu valstij nav oficiāla militārā spēka, bet tai ir Japānas pašaizsardzības spēki, kas ir policijas spēku paplašinājums. Viņi ir atbildīgi par valsts teritoriālo aizsardzību un var tikt izraidīti no valsts ANO miera uzturēšanai. Japānas konstitūcija kontrolē valdības darbības un pilnvaras. Tā nosaka pilnvaru sadalījumu starp trim filiālēm. Tā dod ceremoniju, ka tiek iecelts premjerministrs un galvenais tiesnesis, sasaucot diētas sesijas un piešķirot valsts apbalvojumus. Tajā arī noteikts, ka valdība nevar uzturēt bruņotos spēkus agresijas nolūkos. Policijas pakalpojumi ir pakļauti valsts sabiedriskās drošības komisijai, kuras vadītājs ir ministru kabinets. Šī iestāde ir atbildīga par atsevišķu prefektūru spēku uzraudzību, uzraudzību, vadīšanu un koordinēšanu sabiedrības drošības kontrolē.