Gruzijas prezidenti Kopš 1991. gada

Gruzija atrodas Kaukāza reģionā uz dienvidiem no Krievijas, sēžot starp Eiropu un Āziju. Sarkanās armijas iebrukuma laikā Gruzijā (1921) Padomju Savienība pārņēma valsti un gadu vēlāk Gruzija bija daļa no Transkaukāza Sociālistiskās Federatīvās Padomju Republikas (TSFSR) līdz 1936. gadam. Tajā pašā gadā TSFSR tika likvidēta un Gruzija kļuva par Gruzijas Padomju Savienību. Sociālistiskā Republika līdz 1991. gadam, kad valsts sasniedza neatkarību no padomju. Šā gada maijā par pirmo valsts prezidentu tika ievēlēts Zviad Gamsakhurdia (1939-93). Neilgi pēc Gamsakhurdia vēlēšanām valsts saskārās ar valsts apvērsumu un no tā izrietošo Gruzijas pilsoņu karu (1991–1993). Visbeidzot, 1995. gadā valsts ievēlēja jaunu prezidentu un valsts konstitūciju.

Izvēlieties Gruzijas prezidentus

Eduard Shevardnadze

Eduards Ševardnadze bija Padomju Savienības ārlietu ministrs no 1985. līdz 1991. gadam, palīdzot daudziem svarīgiem lēmumiem ārpolitikā Mihails Gorbacevs. Viņš atgriezās Gruzijā 1991. gadā un pēc valsts apvērsuma Gruzijas Valsts padomes priekšsēdētājam 1992. gada martā nodeva divus mēnešus ilgu laiku pēc militārās padomes. Novembrī viņš nosauca sevi par Parlamenta priekšsēdētāju, ieņemot šo amatu līdz 1995. gadam Pēc tam, kad vairāk nekā trīs gadus bijis Gruzijas de facto vadītājs, Shevardnadze tika oficiāli ievēlēts par prezidentu 1995. gada novembrī. Tomēr viņa prezidenta amatu iezīmēs apsūdzības par skandālu, korupciju un slepkavības mēģinājumiem. Savā dzīvē 1992., 1995. un 1998. gadā notika trīs slepkavības mēģinājumi no ienaidniekiem, ko viņš veica valsts pilsoņu kara laikā, vai no sava laika kā Gruzijas komunistiskās partijas pirmais sekretārs. Tas kopā ar viņa ciešajām attiecībām ar Amerikas Savienotajām Valstīm, kā arī stratēģisko partnerību, ko viņš parakstīja ar NATO, ir ļoti saspringtas attiecības ar Krieviju. 2000. gada aprīlī viņš ieguva otru pilnvaru termiņu prezidenta amatā, taču bija plaši izplatīti apsūdzības par to, ka balsojums bija izjaukts. Ševardnadze beidzot bija spiesta atkāpties no amata 2003. gada novembrī pēc tam, kad šajā gadā notikušajās likumdošanas vēlēšanās tika izteiktas aizdomas par vēlēšanu krāpšanu, kas izraisīja virkni publisku protestu un sašutumu, ko tagad sauc par Rožu revolūciju.

Giorgi Margvelashvili

Giorgi Margvelashvili devās uz koledžu, lai studētu, lai kļūtu par filozofu. 1992. gadā absolvējis Tbilisi Valsts universitāti un pēc tam turpināja pēcdiploma izglītību Centrālās Eiropas universitātē Budapeštā un pēc tam Gruzijas Zinātņu akadēmijā. 1998. gadā viņš ieguva filozofijas doktora grādu Tbilisi Valsts universitātē. Koledžas laikā Margvelašvili strādāja par kalnu ceļvedi un programmu konsultantu. Pēc tam, kad viņš bija absolvējis, viņš iesaistījās Gruzijas Sabiedrisko lietu institūtā (GIPA) un kļuva par grupas rektoru no 2000. līdz 2006. gadam un vēlāk no 2010. līdz 2012. gadam. Starp rektora laiku viņš strādāja GIPA pētniecības nodaļā, kur bieži vien komentēja valsts sabiedrību un politiku. Līdz 2012. gadam Margvelašvili bija ieguvis reputāciju kā prezidenta Mihaila Saakašvili valdības kritiķim un publiski atbalstīja Gruzijas sapņu partiju šī gada vēlēšanās. Tas bija arī gads, kad Margvelašvili patiešām ienāca politikā, kad viņš kļuva par izglītības un zinātnes ministru oktobrī, bet 2013. gada februārī viņš kļuva par premjerministra pirmo vietnieku. Tajā pašā gadā Gruzijas sapnis viņu nosauca par savu prezidenta kandidātu un oktobrī uzvarēja prezidenta vēlēšanās.

Priekšsēdētāja pienākumi

Gruzijas prezidents ir augstākais birojs valdībā, tas ir valsts vadītājs un ir arī augstākais komandieris. Prezidentu ievēl uz piecu gadu termiņu ar tautas balsojumu un var kalpot tikai divus secīgus termiņus. Prezidents ir arī persona, kas pārstāv valsti ārējās attiecībās un nodrošina valsts institūciju darbību saskaņā ar konstitūciju.

Daži citi prezidenta pienākumi ir izvirzīt un iecelt premjerministru, ieceļot Augstās Tieslietu padomes locekli, iecelt citas valdības pozīcijas, pasludināt kara likumu vai ārkārtas stāvokli, piešķirt politisko patvērumu un vairāk. 2004. gadā konstitūcijā tika izdarīti grozījumi, lai nostiprinātu prezidenta pilnvaras atlaist parlamentu, kā arī radīja premjerministra amatu. Daži no tiem tika atcelti ar 2010. gada grozījumiem, kas ievērojami samazināja prezidenta pilnvaras piešķirt premjerministram lielāku varu. Šīs izmaiņas stājas spēkā ar prezidenta Giorgi Margvelashvili inaugurāciju 2013. gadā.

Gruzijas prezidenti Kopš 1991. gada

Gruzijas prezidenti Kopš 1991. gada	Termins (-i) birojā
Zviad Gamsakhurdia	1991-1992
Eduard Shevardnadze	1995-2003
Nino Burjanadze	2003-2004; 2007-2008
Mikheil Saakašvili	2004-2007; 2008. – 2013
Giorgi Margvelashvili (vēsturiskais)	2013-2018
Salome Zurabishvili	2018.-