Dienvidaustrumu Āzijas bagātākās un nabadzīgākās valstis

Jau pirms eiropiešu ierašanās Dienvidaustrumāzija bija daļa no pasaules tirdzniecības sistēmas, un garšvielas ir reģiona galvenā eksporta prece. Šajā laikā Ķīnai un Indijai bija ļoti svarīga loma reģiona ekonomikas veicināšanā. Eiropiešu ierašanās un imperiālisma sekas izraisīja preču ražošanas maiņu Dienvidaustrumu Āzijā, bet neliela peļņa, kas gūta no plaukstošās tirdzniecības, faktiski sasniedza reģiona vietējos iedzīvotājus. Lai gan lauksaimniecība vēsturiski ir bijusi Dienvidaustrumu Āzijas ekonomikas pamatelements, ražošana un pakalpojumi tagad kļūst arvien nozīmīgāki. Dienvidaustrumāzijā ir daudzveidīgu ekonomiku kopums, sākot no augsti attīstītajām valstīm, piemēram, Singapūra, līdz strauji attīstošām valstīm, piemēram, Indonēzijai, kā arī tādām nemainīgām ekonomikām kā Mjanma. Dažu bagātāko un nabadzīgāko Dienvidaustrumu Āzijas valstu saraksts, kas sniegts turpmāk.

Trīs bagātākās Dienvidaustrumu Āzijas ekonomikas

1. Singapūra

Singapūras pilsēta ir bagātākā ekonomika Dienvidaustrumāzijā, kad tā ir ierindota pēc IKP uz vienu iedzīvotāju. Šai valstij ir augsti attīstīta tirgus ekonomika, kas ierindojas visaugstākajā pozīcijā attiecībā uz vispasaules un viskonkurētspējīgāko valstu globālajiem sarakstiem. Singapūra tiek uzskatīta par vienu no vismazāk korumpētajām pasaules valstīm, un tā ir pirmā vieta, kas atrodas vienkāršāko darījumu sarakstā. Ar savu nenozīmīgo korupcijas līmeni, progresīvu infrastruktūru, vieglu piekļuvi jūrai un augsti kvalificētu darbaspēku nekad nav ārvalstu investīciju trūkuma Singapūrā, un vairāk nekā 7000 starptautisku uzņēmumu darbojas valstī. Ne Singaporāņi veido aptuveni 44% no darbaspēka. Zema nodokļu likme ir arī palielinājusi tās popularitāti kā nodokļu paradīze, un Singapūrā ir vislielākais miljonāru skaits pasaulē.

2. Bruneja

Neliela Dienvidaustrumu Āzijas valsts, kas atrodas Borneo salas ziemeļu krastā, Bruneja ir otrā bagātākā ekonomika reģionā attiecībā pret IKP uz vienu iedzīvotāju. Aptuveni 90% Brunejas IKP ir atkarīga no naftas un dabasgāzes ražošanas. Valsts saņem nozīmīgus ārvalstu ieguldījumus, kas papildina tautas ienākumus. Ienākumi no lauksaimniecības ir tikai 0, 7% no IKP, savukārt rūpniecības un pakalpojumu sektora ienākumi veido 73, 3% un 26% no Brunejas IKP. Pārtikas vajadzībām valsts lielā mērā balstās uz importu. Valsts galvenās nozares ir nafta un dabasgāze, kā arī būvniecība. Japāna, Dienvidkoreja, Austrālija, Indija un Jaunzēlande ir labākie Brunei eksporta partneri.

3. Malaizija

Malaizija ir trešā bagātākā Dienvidaustrumu Āzijas valsts IKP uz vienu iedzīvotāju. Valstij ir jauna industrializēta tirgus ekonomika ar ievērojamu valsts ietekmi. Malaizijas ekonomika 2014. – 2015. Gadā bija visizdevīgākā no 20. vietām. Valstij ir viena no visstraujāk augošajām valstīm reģionā un strauji tuvojas mērķim kļūt par attīstītu ekonomiku. Lai gan Malaizijas ekonomika vēsturiski ir lielā mērā balstījusies uz lauksaimniecību, nozare tagad veido tikai 7, 1% no valsts IKP. Rūpniecība veido 36, 8% no valsts IKP, bet pakalpojumu sektors ir lielākais ieguldītājs, kas veido 56, 2% no valsts IKP. Tūrisms valstī ir arī ļoti populārs, lai palielinātu tautas IKP. Daži no augstākajiem Malaizijas eksporta avotiem ietver palmu eļļu, sašķidrinātu dabasgāzi, gumiju, mašīnas un ķimikālijas. Malaizija bija ierindota kā trešā labākā vieta pensijai no 2013. līdz 2014. gadam.

Trīs visnabadzīgākās Dienvidaustrumāzijas ekonomika

1. Mjanma

Mjanmai, kas pazīstama arī kā Birma, ir visnabadzīgākā ekonomika Dienvidaustrumāzijā. Valstij gadu desmitiem bija ļoti stabila un izolēta ekonomika, taču pašreizējā valdība cenšas radīt pozitīvas ekonomiskās pārmaiņas Mjanmā. Nepietiek ar pietiekamu infrastruktūru un lielu kvalificētu darbaspēku. 2012. gadā 37% valsts iedzīvotāju bija bezdarbnieki un 26% - zem valsts nabadzības sliekšņa. Lauksaimniecība kalpo kā primārais sektors un veido 70% no valsts IKP. Nozares un pakalpojumi veido tikai 8% un 22% no valsts IKP. Birma arī saņem vienu no zemākajiem starptautiskās palīdzības līmeņiem pasaulē, kas ir tikai 4 ASV dolāri uz vienu iedzīvotāju.

2. Kambodža

Otrā nabadzīgākā Dienvidaustrumāzijas tauta, izteikta IKP uz vienu iedzīvotāju, ir Kambodža. Kambodža agrāk tika klasificēta kā vismazāk attīstītā valsts, bet tās statuss tika paaugstināts līdz vidējiem ienākumiem 2016. gadā. Lauksaimniecības, rūpniecības un pakalpojumu nozares veido attiecīgi 34, 7%, 24, 3% un 41, 0% no Kambodžas valsts IKP. No 2012. gada 18, 6% Kambodžas iedzīvotāju dzīvo zem nabadzības sliekšņa, un 3, 5% iedzīvotāju ir bezdarbnieki.

3. Austrumtimora

Austrumtimoras jūras dienvidaustrumu Āzijas tauta ir trešā visnabadzīgākā ekonomika Dienvidaustrumāzijā. Ar Austrālijas Timoru, kas ir 133 vietas, cilvēkresursu attīstības indekss ir zems. 20% no Austrumtimoras valsts iedzīvotājiem ir bezdarbnieki, 49, 9% dzīvo zem nabadzības sliekšņa, un gandrīz pusei iedzīvotāju trūkst lasītprasmes. Viens no galvenajiem iemesliem šiem rezultātiem ir Austrumtimoras desmitgades ilgā cīņa par neatkarību no Indonēzijas. Ziepju ražošana, rokdarbi un drukāšana ir dažas no galvenajām tautsaimniecības nozarēm. Marmors, kafija, sandalkoks ir valsts augstākais eksports.