15 valstis ar zemākajām pašnodarbinātības likmēm

Pašnodarbinātas personas strādā sev un nevis jebkuram darba devējam. Viņi veic darījumus ar citu uzņēmējdarbības vienību vai sniedz pakalpojumus kā neatkarīgs darbuzņēmējs. Viņi var arī piederēt savam uzņēmumam vai kopīgot īpašumtiesības vai būt par partnerību šajā biznesā. Viņi var strādāt ikdienā vai arī viņiem ir vadības komanda. Pašnodarbinātas personas ir ārsti, grāmatveži, juristi, rakstnieki un uzņēmumu īpašnieki. Viņi ir atbildīgi par savu nodokļu un sociālā nodrošinājuma izmaksu. Profesionālie pakalpojumi, lauksaimniecība un būvniecība ir pašnodarbināto sektora daļa. Amerikas Savienotajās Valstīs šī nozare 2015. gadā veidoja aptuveni 30% darbaspēka.

Zema pašnodarbinātības līmeņa iemesli

Valstīs, kurās iedzīvotāju vidū ir viszemākā pašnodarbinātība, ir visaugstākais ienākumu līmenis uz vienu iedzīvotāju. Eiropai ir viszemākais pašnodarbinātības līmenis, kas nedaudz pārsniedz 4%. Tomēr visā Eiropas Savienībā (ES) 34% to uzskata par vēlamu, bet tikai 17% vāciešu domā to pašu. Saskaņā ar Eurostat datiem ES ir aptuveni 23% jauniešu bezdarbnieku. Daži eiropieši pašnodarbinātību uzskata par nevēlamu uzņēmumu. Ir vairāki iemesli, kāpēc viņi neizskata šo nodarbinātības alternatīvu. Finansējuma, konsultāciju un tīkla atbalsta trūkums. Daži dod priekšroku radošajām nozarēm un informācijas un datortehnoloģijām.

Zema pašnodarbinātības izplatība Eiropā

Vairākās ES dalībvalstīs mazāk nekā 1 no 10 darbiniekiem tiek klasificēti kā pašnodarbinātie. Starptautiskās darba organizācijas statistikas dati norāda, ka Norvēģija ir visaugstākā, jo viszemākais iedzīvotāju skaits ir pašnodarbināta starp visām valstīm - 7, 2%. Luksemburga ir otrā vieta - 8, 7% no tās iedzīvotāju skaita ir pašnodarbinātie. Treškārt, Kanāda ir tikai 8, 8% darbaspēka, kas ir pašnodarbināti. Dānija ir ceturtā, un 8, 9% no tās darbaspēka ir pašnodarbinātie. Piektkārt, Igaunija ir 9, 0% no sava darbaspēka kā pašnodarbināta persona. Zviedrija ir sestā vieta, kur 10, 3% no tās darbaspēka ir pašnodarbinātie. Septītā ir Ungārija, kur 10, 9% no tās darbaspēka strādā pašnodarbinātie. Vācija ir astotā, un 11, 0% no tās darbaspēka ir pašnodarbinātie. Devītais ir Francija, 11, 5% no tās darbaspēka strādā pašnodarbinātie. Latvija ir desmitā, 11, 5% no tās darbaspēka ir pašnodarbinātie. Vienpadsmitais ir Lietuva, 12, 1% no tās darbaspēka strādā pašnodarbināti. Islande ir divpadsmitā, un 12, 3% no tās darbaspēka ir pašnodarbinātie. Trīspadsmitā ir Bulgārija, un 12, 5% no tās darbaspēka ir pašnodarbinātie. Austrija ir četrpadsmitā, un 13, 3% no tās darbaspēka strādā pašnodarbinātas personas. Piecpadsmitā ir Dienvidāfrika, un 13, 6% no tās darbaspēka ir pašnodarbinātie.

Zema pašnodarbinātības likmju ietekme

Zems pašnodarbinātības līmenis visā pasaulē, īpaši šķiet, ietekmē jauniešus. Tāpēc tas savukārt varētu radīt darba tirgū vakuumu, kas varētu aizkavēt prasmju attīstību valstī. Jauniešu mocīšana ir vēl viens aspekts, kas saistīts ar zemu pašnodarbinātības līmeni. Neizmantotā iespēja dot ieguldījumu ekonomikā un sabiedrībā kopumā ir divi no citiem zemiem pašnodarbinātības rādītājiem valstī. Pašnodarbinātība bieži vien ir tādu prasmju attīstības process, kas sagatavo jauniešus pārejai uz korporatīvo pasauli vai lielākas nodarbinātības iespējas. Pašnodarbinātība tiek uzskatīta par nepieciešamu elastīgumu darba tirgū un palīdz radīt darbavietas, kā arī attīstīt jauniešu prasmes saskaņā ar ES nodarbinātības, sociālo lietu, prasmju un darbaspēka mobilitātes komisāru Marianni Thyssen. Pašnodarbinātība veicina valsts ekonomiku.

15 valstis ar zemākajām pašnodarbinātības likmēm

Rangs	Valsts	Pašnodarbināto darbaspēka īpatsvars
1	Norvēģija	7, 2%
2	Luksemburga	8, 7%
3	Kanāda	8, 8%
4	Dānija	8, 9%
5	Igaunija	9, 0%
6	Zviedrija	10, 3%
7	Ungārija	10, 9%
8	Vācija	11, 0%
9	Francija	11, 5%
10	Latvija	11, 5%
11	Lietuva	12, 1%
12	Islande	12, 3%
13	Bulgārija	12, 5%
14	Austrija	13, 3%
15	Dienvidāfrika	13, 6%